twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2008.gads

Bezmaksas ceļojumu nopelnīja "Dream + Team” aktīvisti

Sandra Pētersone 07.12.2008. 00:42   Izdrukāt

Strenču vidusskolas līdzdalība starptautiskā projektā "Dream + Team" šoziem atvēra durvis uz Angliju skolas 10 audzēkņiem un diviem pedagogiem. Braucienu finansēja Britu padome.


Strenču vidusskolas delegācija četras dienas viesojās Rištonas pilsētā un turienes Nordenas vidusskolā. Tur piedzīvoto Strenču skolēni, "Dream + Team" (DT) kustības aktīvisti, joprojām atceras ar patīkamām emocijām.

Jauni draugi, iespēja dzirdēt "dzīvu" angļu valodu un runāt tajā pašiem, -šādus lielākos ieguvumus no brauciena vienprātīgi nosauc Paula Vaivade, Alise Ziemule, Alise Pētersone un Rūta Ziemule. Meitenes Anglijā bija pirmo reizi.

Paula (12. klase) par vērtīgu pieredzi atzīst arī saskarsmi ar Anglijas iedzīvotājiem. Alisi Pētersoni (9. klase) patīkami pārsteidza britu pieklājība. "Kopumā bija ļoti interesanti. Mūs uzņēma ģimenes. Tā bija laba pieredze, - redzēt, kā viņi dzīvo,"spriež skolniece.

Rūta (11. klase) Anglijā novērtēja, cik garšīgu un veselīgu zupu mājās vāra viņas mamma. Angļu ģimene ēdienu gatavojusi tikai no pusfabrikātiem. Rūta ārzemēs bija pirmo reizi un pēc ceļojuma novērtēja, ar ko bagāta ir Latvija.

 Nordenas skolā strencēnieši prezentēja savu valsti, pilsētu un vidusskolu. Nordenas skolas direktors ļoti priecājies par Latvijā saglabātajām tautas tradīcijām un ar nožēlu atzinis, ka angļi savējās salīdzinoši ir zaudējuši.

Alise Ziemule (12. klase) atklāja tieši tādu Angliju, kādu bija iztēlojusies. "Piemēram, angļiem patiešām ir tējas laiks," apstiprina Alise un piebilst, ka uz to attiecas viss, kas seko pēc pusdienām, - arī vakariņas ar klātiem galdiem.

Skolēnu delegāciju uz Angliju pavadīja Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons un angļu valodas skolotāja Liāna Viduce. Abi pedagogi skolā īsteno DT projektus.
DT ir starptautiska programma ar mērķi attīstīt 14 līdz 19 gadus jauniešu līderības prasmes: uzņemties atbildību, iepazīt un novērtēt dažādas kultūras, darboties aktīvi pašiem un iesaistīt citus un uzlabot svešvalodu prasmes.

 J. Pētersons secina, ka tas ir ļoti vērtīgs projekts, jo jaunieši sevi attīsta, kā personību. "Vērojot mūsu skolas audzēkņus, secinu, ka mums ir lieliska jaunatne. Varam lepoties ar to, ko viņi spēj un var," saka Strenču vidusskolas direktors.

 Ļoti daudz DT aktīvistiem deva arī šis pieredzes apmaiņas brauciens uz Angliju. Lasot grāmatu vai skatoties filmu, par svešām zemēm nevar gūt tādus iespaidus, kā aizbraucot pašiem. Svarīga ir arī svešvalodas uzlabošana. Strenču jaunieši par angļu valodas prasmi saņēma britu komplimentus.

 

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=5842


Strenču vidusskolas skolēnu vecāki ilgstoši sūdzas par bērnu klasesbiedru

Sandra Pētersone 04.11.2008. 09:11   Izdrukāt

Īsi pirms rudens brīvlaika Strenču vidusskolā

notika kautiņš, par kuru cietušā māte informēja policiju.

11 gadus vecs 5. klases skolēns Juris (vārds mainīts) trieca klasesbiedra galvu pret savu ceļgalu, kā rezultātā otram zēnam tika salauzts deguns, un viņam nācās pārciest operāciju Vidzemes slimnīcā.


 

Negadījums pielicis punktu vairāku šās klases bērnu vecāku pacietībai, kuri stāsta, - ar kautiņa vaininieku ir problēmas jau no 1. klases.

 Vecāki vēršas bāriņtiesā
Kādā no iepriekšējiem mācību gadiem vairāki vecāki pat parakstīja iesniegumu Strenču bāriņtiesai, lūdzot palīdzību un speciālistu konsultācijas.

 "Tas notika pēc tam, kad viņš (domāts Juris, - redakcijas piezīme) žņaudza manu puiku. Citas mammas vēl stāstīja, ka gājis uz mūzikas skolu un draudējis ar nazi meitenēm. Tad arī sabuntoju vairākas mammas, uzrakstīju vēstuli bāriņtiesai, un viņas parakstījās," stāsta strencēniete Maija, kuras dēls arī mācās 5. klasē.

 Savukārt nesen, 24. oktobrī, Jura piekautā zēna mamma Dina uzrakstīja iesniegumu Valkas rajona policijas pārvaldei.

 Viņas dēlu Juris piekāvis pirms sporta stundas. Zēnam no somas bija izkritis penālis. Juris penāli sācis svaidīt, pametis zem galda, un brīdī, kad klasesbiedrs līda laukā no galda apakšas, satvēris viņa galvu un triecis pret savu ceļgalu.

 "3. klasē Juris nometa zemē dēla treniņjaku un uzčurāja tai virsū. Jau tad man tas šķita drausmīgi," atceras Dina, "bet klases audzinātāja stāstīja, ka viss tiek darīts, lai būtu labi. Ar Juri strādājot psihologi un psihiatri. Labi, gaidīju rezultātus un sagaidīju."

 Cietušā zēna māte sarūgtināta atzīst, ka viņas dēls pēc klasesbiedra pēdējā uzbrukuma negrib iet uz skolu. No klases fotogrāfijām viņš izgriezis Jura galvu. Klasesbiedri runājot, ka Jurim par notikušo atkal nekas nebūs.

 Valkas rajona policijas pārvalde informē, ka atbilstoši Krimināllikuma 11. pantam pie kriminālatbildības nav saucama persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu. "Tiek veikta pārbaude jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu tiesā," skaidro pārvaldes inspektore Laima Sviķe.

Atklāj robu izglītības sistēmā
Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons "Ziemeļlatvijai" atzīst, ka skolā problēmas ar Juri bijušas jau no 1. klases. Parasti tās izpaudušās, kā citu skolēnu aizskaršana, pagrūšana, iekaustīšana.

 Skolotāji izmēģinājuši visus iespējamos līdzekļus, - lūguši speciālistu padomu, daudzkārt runājuši ar pašu vaininieku un viņa mammu, īsi pirms šā rudens brīvlaika pat ataicinājuši mammu uz skolu, lai viņa sēdētu stundās kopā ar savu dēlu. Juris nosūtīts uz konsultāciju pie skolas psihologa un ar viņa nosūtījumu - pie psihiatra.

 "Godīgi sakot, man īsti atbildes nav, ko darīt," atzīst J. Pētersons. "Jebkuram ierēdnim mūsu valstī varu pajautāt, kādus līdzekļus viņi iedos skolai, lai tā varētu šādas problēmas atrisināt, taču visas uzrunātās instances piesola tikai pārrunas un audzināšanu un uz konkrētu rīcību nav gatavas."

 Strenču vidusskolas direktors secina, ka attiecībā uz šādiem gadījumiem izglītības sistēmā ir robs. Kaut arī vairāki 5. klases skolēnu vecāki spriež, ka Juri vajadzētu pārcelt uz citu skolu, bez viņa vecāku piekrišanas tas nav iespējams. Skolēnu nedrīkst izslēgt no skolas, kamēr viņš nav ieguvis pamatizglītību.

Mātei nolaidušās rokas
Cietušā zēna māte Dina savukārt vaicā, cik ilgi Juri var integrēt, un cik ilgi viņa uzvedības dēļ var ciest citi bērni? "Vai tik ilgi, kamēr notiks gadījums ar letālām sekām? Man ir nolaidušās rokas. Gaidīju palīdzību, bet saprotu, ka to nesaņemšu. Kas palīdzēs manam bērnam, un vai viņš būs tas, kuram jāmeklē cita skola?" saka sarūgtinātā māte.

 "Klasē nevar būt bērns, kurš ilgstoši izraisa konfliktsituācijas, vai viņam ir neadekvāta uzvedība," saka Valkas rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Videmane. Viņa arī atzīst, ka skola un pedagogi vieni paši ne vienmēr tādas problēmas var atrisināt, sadarbojoties ar ģimeni, jo nepieciešamas speciālistu, vajadzības gadījumā pat mediķu konsultācijas.

 I. Videmane uzsver, ka jebkurā gadījumā bērns nav vainīgs. Visiem atbalsta dienestiem ir jāprot atrast veids, kā viņam palīdzēt, un speciālistiem ir jāsniedz padoms pedagogiem.
Līdzīgi gadījumi iespējami arī citās skolās. Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina uzsver, ka šī tēma ir ļoti aktuāla visā valstī un sabiedrībai par to jādiskutē.

 "Arvien vairāk parādās tendence, ka skolotājs ir bezspēcīgs skolēnu priekšā. Visi runā, bet rezultātu nav," saka I. Vergina, piebilstot, ka nedomā konkrētu skolu.

 J. Pētersons gan teic, ka sabiedrība ne vienmēr zina un novērtē pedagogu ieguldīto darbu un tas arī ne vienmēr ir redzams.

 Norāda uz ģimenes problēmām
Strenču bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Āķere par konkrēto gadījumu ar Juri stāsta, ka pēc skolēnu vecāku vēstules saņemšanas zēna māti bāriņtiesa izsauca uz pārrunām.

 "Ieteicām mātei bērnam meklēt psihologa un psihiatra konsultācijas. Es domāju, ka šis tomēr vispirms ir audzināšanas jautājums ģimenē, un bērna uzvedībā parādās ģimenes problēmas. Iespējams, ir pat vajadzīga kompleksa ģimenes terapija," saka bāriņtiesas priekšsēdētāja.

 S. Āķere ir arī Strenču bērnudārza "Minkāns" vadītāja. Viņa atceras, ka Jurim uzvedības problēmas parādījās jau tad, kad viņš sāka apmeklēt bērnudārzu aptuveni trīs gadu vecumā.

 Kad grupiņas audzinātāja mātei uz tām norādījusi, saņēmusi asu atbildi, lai izaudzinot vispirms pati kādu bērnu.

 Jura māte un zēns dzīvo Sedā, tāpēc šis gadījums faktiski ir Sedas bāriņtiesas kompetencē. Ar Sedas bāriņtiesas priekšsēdētāju "Ziemeļlatvijai" vakar neizdevās sazināties, jo viņa bija Rīgā.

 Sedas domes priekšsēdētāja Irina Andrejeva stāsta, ka Jura ģimene ir labvēlīga un palīdzību bāriņtiesā nav prasījusi. "Nebija tādas vajadzības. Un kurš puika tad nekaujas? Vienkārši mūsdienās par tādām lietām vairāk raksta prese un rāda televīzija," saka I. Andrejeva.

 Māte atzīst, - viegli nav
Jura māte Andra (32 gadi) pieļauj, ka pēc notikušā varētu pat meklēt dēlam citu skolu, jo "viņam dzīves šeit tāpat nebūs". Taču tālu no mājām viņai Juri bail sūtīt, lai dēla dzīve netiktu salauzta.

 "Dēls vienmēr bijis hiperaktīvs. Saņēmām ārsta ieteikumu, ka viņam vajadzīga individuāla pieeja, bet kā skolā to nodrošināt, ja klasē ir ap 20 skolēnu? Man nav iespēju viņu izvadāt uz lauku skolu, kur bērnu ir mazāk," atzīst Andra.

 Zēna tēvs ģimenē nedzīvo. Māte strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāri, kur ir maiņu darbs. Ģimenē aug vēl viens zēns, jaunāks par Juri.

 Māte stāsta, ka savulaik Juris lasījis daudz grāmatu, pat enciklopēdijas, un dēlam patīk fantazēt. "Sastāsta tādas lietas, ka pat vecmāmiņa notic," pasmaida Andra. Juris savulaik arī apmeklējis mūzikas skolu. Tagad viņš dejo tautas deju kolektīvā.

 Jura māte neslēpj, ka viņai nav viegli audzināt dēlu, taču atzīst, ka palīdzību nevienam nav lūgusi, arī tad ne, kad uzklausījusi citu vecāku sūdzības par Jura uzvedību.

 "Ir viegli otru noniecināt, mīdīt kājām, nevis integrēt. Taču, jo vairāk kādu mīdīs, jo agresīvāks viņš paliks," rūgti saka Jura mamma. Viņa uzskata, ka bērni ir nežēlīgi un varbūt paši provocē Juri uz agresīvu uzvedību.

 Reiz Jura vējjaka, saņurcīta un apspļaudīta, esot bijusi iemesta atkritumu tvertnē pie skolas. Taču dēls par tādām lietām pats neko viņai nestāstot. "Pagale viena nedeg," spriež Andra.

 Kaut Latviju otrādi apgriezīs
Skolotāja Solvita Tēberga, kura audzināja Jura klasi četrus gadus, teic, ka visi nedarbi parasti vienmēr tikuši "norakstīti" uz Juri. Taču bērni arī meklē viņa klātbūtni, jo zēns esot interesants sarunu biedrs.

 "Ziemeļlatvijas" apvaicātie Jura klasesbiedri puiku raksturo kā kausli, taču klasē no viņa baidoties tikai daži bērni, piemēram, kāda meitene, kuru viņš apceļ.

 "Daudzreiz viņš kaujas bez iemesla. Kādreiz viņu arī pakaitinām. Gribam, lai ķer mūs, bet, kad noķer, tad neko mums nedara," stāsta kāds Jura klasesbiedrs.

 Jura klasesbiedrene stāsta, ka zēns ir mazgadīgo pīpmaņu grupā. Tā meitenes dēvē piecus klases zēnus. "Pagājušajā gadā Juris meitenes drusciņ aiztika, bet šogad - ne. Kādreiz viņš ir labs," stāsta meitene. Viņa nedomā, ka Juri vajadzētu pārcelt uz citu skolu.

 "Katrs bērns ir tāds, kāds viņš ir. Jura mamma daudz darījusi, un mēs kopā ar mammu esam meklējuši palīdzību, taču profesionāli tā īsti neviens nav palīdzējis. Tagad skatāmies uz sekām, bet cēlonis jāmeklē bērna pirmsskolas vecumā," spriež S. Tēberga.

 Strenču vidusskolas direktors cer, ka šajā gadījumā risinājumu, ko darīt ar Juri, izdosies atrast. "Meklēsim tālāk un to atradīsim, kaut apgriezīsim visu Latviju."

 Klīniskā psiholoģe Antra Pinne līdzīgus gadījumus klases kolektīvā ieteic vērtēt no diviem aspektiem. "Vispirms jāskatās, vai šādu bērna uzvedību izraisa veselības traucējumi, kā rezultātā viņš nespēj kontrolēt savus impulsus, vai arī tas ir sociālās ielaistības fons," skaidro psiholoģe.

 Pirmajā gadījumā, iespējams, jādomā par bērnam piemērotāku vidi, otrajā - skolotājiem jāsadarbojas ar bērna vecākiem, jāiesaista skolas psihologs, kurš sniedz individuālas konsultācijas skolēnam un viņa vecākiem un kurš arī strādā ar klases kolektīvu.


Strenču dziedātājiem lauru laiks

Aivars Zilbers 07.05.2008. 14:48   Izdrukāt
Strenču vidusskolas dziedātājiem šis pavasaris ir lauru laiks, jo visos konkursos un skatēs, kur ansambļi un kori piedalījušies, iegūti labi rezultāti.

 

Vidusskolas mūzikas skolotāja Inga Čukure stāsta, ka iegūtie darba augļi priecē visu skolas kolektīvu. Tas ir arī apliecinājums, cik nopietni un rūpīgi ar bērniem strādājusi viņu muzikālā vadītāja Inese Niklaviča.

 

"Vispirms gribu pastāstīt par 5. - 9. klašu kori, kurš piedalījās laureātu koncertā "Dziesmai būt" Rīgā. Viņi gan rajona, gan Vidzemes mērogā ieguva pirmās pakāpes diplomu un izcīnīja tiesības uzstāties laureātu koncertā. Kori vadīja Inese Niklaviča.

 

Skatēs startēja arī trīs ansambļi - 5. un 6. klašu, 8. - 12. klašu zēnu ansamblis un ansamblis "Fantāzija". Otro ansambli vadu es, bet abus pārējos - Inese. Šie kolektīvi piedalījās divās kārtās vokālo ansambļu konkursā "Balsis". Novada mērogā šajā konkursā ieguvām pirmās pakāpes diplomus. "Fantāzija"un vecāko klašu zēnu ansamblis sestdien dosies uz Rīgu, lai piedalītos konkursa finālā," stāsta I. Čukure.


Savukārt 1. - 6. klašu zēnu koris, kuru arī vada I. Niklaviča, otrdien atgriezās no Vidzemes novada zēnu kora salidojuma, kurā izcīnīja pirmās pakāpes diplomu. "Iegūtais augstais novērtējums šiem zēniem ir pavēris ceļu uz Latvijas 8. zēnu koru salidojumu, kas 30. un 31. maijā notiks Cēsīs," saka I. Čukure.

Viņa uzskata, ka panākumus nodrošinājuši vairāki apstākļi. "Mūsu pilsētā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība starp vidusskolu, mūzikas skolu un bērnudārzu. Inese dziedāšanu māca arī mazajiem bērnudārzā. Tur viņi apgūst pirmos pamatus dziedātprasmē, un skolā Inese ar viņiem turpina strādāt. Tā ir tāda jauka pēctecība. Tā ievērojam arī bērnus, kuriem ir muzikālās dotības un iesakām viņiem padziļināt zināšanas mūzikas skolā.

 

Šī trīsstūra - bērnudārzs, skola, mūzikas skola - stiprums arī ļauj iegūt labus darba augļus. Nenoliedzami, ka mūzikas dzīves attīstībā mūsu pilsētā liels nopelns ir pedagoģei un vairāku mūzikas kolektīvu vadītājai Inesei Niklavičai. Viņa strādā ļoti nopietni, nereti ar skolēniem mēģina dziesmas līdz vēlam vakaram," saka I. Čukure.

 

Skolotāja piebilst, ka dziesmu repertuārs ir plašs. "Uz skatēm vajadzēja iemācīties daudz dziesmu. Zēnu koru salidojuma dalībniekiem ar paredzētajām dziesmām ir izdota pat grāmatiņa. Turklāt vairāku dziesmu izpildījums prasīja lielu meistarību, vajadzēja dziedāt bez pavadījuma, obligātās dziesmas labi nodziedāt nebija joka lieta," atzīst I. Čukure.


Lai labi dziedātu, vajag arī dziesmu mīlēt. Satiktie 1. - 6. klašu zēnu kora dalībnieki apliecina, ka dziedāt patīk. "Dziesmas mūsu repertuārā tiešām ir skaistas. Vislabāk man patīk dziesma "Visskaistākā vieta uz zemes"", stāsta Sentis Rolmanis. Otrs korists Matīss Ziemulis apliecina, ka korī dziedāšot visu skolas laiku. "Mācos arī mūzikas skolā, jo mūzika man ir mīļa," saka M. Ziemulis.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=2903

Strencēnietis pēta alternatīvās enerģijas ražošanu

Sandra Pētersone 16.04.2008. 09:24   Izdrukāt
Strenču vidusskolas 8. klases skolnieks Lauris Jansons izpētījis, kādi ir alternatīvās enerģijas veidi un kurus no tiem var izmantot Strenču pilsētā.

Laura pētījums novērtēts vides projektu valsts olimpiādē ar Atzinības rakstu pamatskolas grupā. Apbalvojumu darba autors saņēma šo pirmdien Rīgā.

 
Pētot alternatīvās enerģijas veidus, Lauris atklāja sev pārsteidzošu jaunumu. "Nezināju, ka māju var sildīt ar siltumsūkni, ņemot enerģiju no zemes. Arī skolas pārzinei mājās ir tāds sūknis. Viņa teica, ka pēc 10 gadiem tas pilnībā atmaksājas. Arī ūdeni silda tāpat un sasilda daudz ātrāk," stāsta Lauris Jansons.

 
Vides projekta tēmu pusaudzim ieteica viņa skolotāja Inese Konošonoka, un Lauri tā ieinteresēja. Strencēnietis pētīja videi draudzīgus enerģijas avotus: arī zemes, ūdens, vēja un saules enerģiju un to, kā enerģiju ražo no biomasas (koksne, kārkli, salmi) un biodegvielas.

 
Lauris domā, ka Strenčos ir iespējama alternatīvās enerģijas ražošana, piemēram, izmantojot siltumsūkni, vai atverot biodegvielas ražotni. "Tā būtu iespēja nopelnīt zemniekiem, kuri audzē rapsi," spriež pusaudzis.

 
"Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka vides projektu olimpiādē valstī augsti novērtēts arī Smiltenes ģimnāzijas 12.a klases skolnieces Ingas Freibergas pētījums par putnu migrāciju, izmantojot gredzenošanas metodi. Ingas darbs ieguva pirmo vietu valstī 10.- 12. klašu grupā.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=2652


Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0