twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2008.gads

Pirmo reizi Strenču plostnieki pa Gauju vizina diplomātus

Sandra Pētersone 25.06.2008. 08:53   Izdrukāt
To, ka Strenči ir Gaujas plostnieku galvaspilsēta, tagad zina arī Latvijā akreditētie vairāk nekā 10 ārvalstu vēstnieki. Pirms Līgo svētkiem strencēnieši viņus izvizināja pa Gauju ar īstu, no vairākām plenēm sasietu baļķu plostu.

 

Mainot sākotnējo nodomu, no brauciena saspringtā darba grafika dēļ atteicās Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš todien ieradās Strenčos vizītē.

 Plosta galvenais stūrmanis strencēnietis Romāns Polītis "Ziemeļlatvijai" atzīst, ka tik augsta ranga pasažieri - ārvalstu diplomāti - ar plostu Strenčos vizināti pirmo reizi. Taču atbildība plostniekiem esot vienādi liela par jebkuru cilvēku, kurš uzkāpis uz viņu plosta, neatkarīgi no amata vai titula.

 Atšķirībā no plosta ekspedīcijas, kuru strencēnieši ik pavasari rīko Gaujas plostnieku svētkos, ārvalstu vēstniekus uzņēma ar glanci. Par to parūpējās brauciena organizatori - Zemkopības ministrija un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze sadarbībā ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Latvijas privāto mežu īpašnieku asociāciju.

 Plosta plenes apsedza ar gludām plāksnēm, lai pasažieriem uz baļķiem nepaslīdētu kājas. Visiem izdalīja glābšanas vestes, lietus mēteļus un gumijas zābakus, bet pēc pāris stundu ilgā brauciena - sausas zeķes. Pirms brauciena plostu izstaigāja apsargi ar suni, pārbaudot, vai tur nav kāda bīstama krava.

Kaut arī īsi pirms brauciena beigām vēstnieki piedzīvoja pamatīgu lietusgāzi, vismaz apvaicātajiem brauciena dalībniekiem izmirkšana tajā nemazināja prieku par plostošanu.
"Esmu ļoti priecīgs, ka man izdevās braukt ar plostu," saka Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru.

 "Sapratu, ka senos laikos vietējie cilvēki plostus izmantoja kā transportlīdzekli koksnei. Man kā Portugāles vēstniekam ir ļoti svarīgi iepazīt Latviju arī tādā nozīmē, kā cilvēki šeit dzīvoja agrāk." Viņa zemē plostnieku tradīcijas esot svešas, jo tur upes ir krāčainas un akmeņainas un līdz ar to - nepiemērotas baļķu pludināšanai.

 "Milzīgs paldies Mārtiņam Rozem un viņa komandai par braucienu un tikpat liels paldies par profesionalitāti tiem cilvēkiem, kuri vadīja plostu. Mums ceļā bija problēmas, kuras viņi atrisināja ārkārtīgi kompetentā veidā," saka Portugāles vēstnieks Latvijā.

 Vēstniekus ar plostu veda strencēnieši R. Polītis, Ilmārs Strauts, Jānis Graumanis, Ainārs Vanags, Juris Siliņš un Jānis Vāvere.

 Ilgā sausuma dēļ Gaujā todien bija zems ūdens līmenis. "Sākumu izbraucām feini," atceras R. Polītis, "bet pēdējā līkumā sākās tik pamatīgs lietus, ka neko vairs neredzējām un trāpījām ar sesto pleni uz pamatīga sakārņa."

 Sākumā plostnieki lēca aukstajā ūdenī līdz pat padusēm un mēģināja pleni nostumt, taču neizdevās. Beigās plenes atāķēja un plostu izjauca trijās daļās, lai norautu to no sakārņa. "Plostnieka mūžs ir skaists, bet grūts," pēc piedzīvotā teicienu atgādina Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Arī viņa bija kopā ar vēstniekiem uz plosta un uzklausīja viņu iespaidus, ka plostošana esot romantiska un savdabīga.

Pirms brauciena ar plostu ārvalstu vēstnieki apskatīja Strenču pilsētas katlumāju, a/s "Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētavu un Vijciema čiekurkalti un viesojās Vijciema pagasta lauku sētā "Kankarīši".

 Zemkopības ministrija rīko Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem līdzīgas ekskursijas kopš 2004. gada 1. maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. "Tā ir iespēja mūsu nozarei tikties ar diplomātisko korpusu. Tas ir ļoti nozīmīgi,jo meža nozare Latvijā dod galveno pienesumu eksportam," uzsver zemkopības ministrs M. Roze.

 Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru secina, ka Strenču pusē ir brīnišķīgi apsaimniekoti meži, skaista daba un tikpat daudz priežu, kā viņa valstī, un cer, ka šim apvidum nākotnē varētu atrast draudzīgu reģionu Portugālē.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=3579

Ārvalstu vēstniekus pa Gauju vizina Strenču plostnieki

Sandra Pētersone 21.06.2008. 09:47   Izdrukāt
Vakar Strenču apkārtnē nebijušas izjūtas baudīja Latvijā akreditētie vēstnieki no Spānijas, Portugāles, Francijas, Itālijas, Austrijas, Čehijas, Slovākijas un citām valstīm.

 

Viņi "kuģoja" pa Gauju uz Strenču plostnieku sietā baļķu plosta, izmirka pamatīgā lietusgāzē un piedzīvoja arī negaidītus ceļojuma pavērsienus.

 "Milzīgs paldies par profesionalitāti tiem cilvēkiem, kuri vadīja plostu. Mums ceļā bija problēmas, kuras viņi atrisināja ļoti kompetentā veidā," Strenču plostniekiem pateicas Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru.

 Portugāles vēstnieks savas valsts vārdā arī sveic Strenču un apkārtnes reģionu, ko redzēja vizītē, jo "šeit ir brīnišķīgi apsaimniekoti meži un daba".

 Vēstnieku vizīti Valkas rajonā organizēja Zemkopības ministrija un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Vēstnieki apskatīja Strenču katlumāju, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētavu un Vijciema čiekurkalti un noslēgumā brauca ar plostu.

 Plašāk par vēstnieku vizīti, viņu piedzīvojumiem uz plosta un intervijas ar Gaujas plostniekiem par šo braucienu lasiet laikraksta "Ziemeļlatvija" ceturtdienas, 26. jūnija, numurā. Portālā piedāvājam aplūkot fotogrāfijas, kurās fiksēti mirkļi no plosta piestāšanas Gaujas krastā.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=3555

Gaujas plostnieki izmēģina Salacu

Sandra Pētersone 26.05.2008. 09:30   Izdrukāt
Nākamgad Gaujas plostnieku svētkos Strenčos, iespējams, ieradīsies viesi no Salacgrīvas.
Arī strencēnieši, Gaujas plostnieki, aizvadītās nedēļas nogalē svinēja Plostnieku svētkus Salacgrīvā. Tur šo svētku tradīcija atjaunota pēc 10 gadu pārtraukuma.

 "Vienojāmies, ka Plostnieku svētkus reizē nerīkosim, lai viņi var atbraukt pie mums un mēs - pie viņiem," par mutisko norunu ar salacgrīviešiem stāsta strencēnietis Romāns Polītis.
Septiņu cilvēku lielā Strenču plostnieku delegācija līdzi aizveda dāvanu - divas lielas, ierāmētas fotogrāfijas, kurās iemūžināti mirkļi no Gaujas plostnieku svētkiem. Vienu saņēma plostnieks Juris Smalkais kā pateicību par strencēniešu uzaicināšanu, otru - Salacgrīvas kultūras nams.

 "Mums noteikti ir labāk," secina R. Polītis, salīdzinot Strenču un Salacgrīvas plostu ekspedīcijas. Salacā nav tādu līkumu, kā Gaujā, un arī plosta ceļš nebija pārāk garš. Toties divu dienu ilgajā braucienā Salacgrīvas plostniekus saimnieces krastā barojušas kā kūrortā, trīs reizes dienā.

 Plostu ar astoņām plenēm Salacas krastā sēja divas dienas. Galvenokārt to darīja vecie plostnieki, arī strencēniešiem labi zināmie Juris Smalkais un Ārijs Luziks.
Gaujas plostnieki ekspedīcijā piedalījās sestdien, kad plostu svinīgi sagaidīja jahtu ostā.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=3170

Virtuves noslēpumi: Plostnieku ikdienas baudas

Aldis Dubļāns 26.05.2008. 12:42   Izdrukāt
Gaujas Plostnieku asociācija jau 11. gadu rīko vērienīgu divu dienu izbraucienu ar apmēram 60 metru garu pašsietu īstu baļķu plostu no Spicu tilta līdz Strenčiem. Nezinīšiem jeb iesācējiem dažkārt liek nokāpt no plosta un pārliecināties, vai aiz upes līkuma kāds cits nenāk pretim...

 

Viena no galvenajām nodarbēm lielākajai daļai plostnieku ir vēderbaudas. Ko ēd un dzer plostnieki? Deviņu gadu laikā kopš man ir laimējies būt uz šī plosta, pirmajā dienā galvenā kopējā maltīte ir nemainīga - kartupeļu biezputra ar tā saucamo "tušonku" jeb tūristu brokastīm.

 Izklausās neparasti vienkārši, taču uz plosta šis mielasts sagādā patiesu baudu. Protams, lai paēdinātu apmēram pussimts plostnieku, tam jāvelta vismaz trīs stundas. Sarežģītākais ir atrast brīvprātīgos kartupeļu mizošanai. Pirms dažiem gadiem šo darbiņu labprāt uzņēmās arī "Prāta vētras" puiši Renārs Kaupers un Jānis Jubalts.

 Kad kartupeļi ielikti katlā, turpmākais ir tikai laika jautājums. Tos saspaida un pievieno tūristu tik iecienītos gaļas konservus. Tie, kam aizmirsusies karote un bļodiņa, ēd no konservu kārbas ar malkas skaliņu. Garšo lieliski. Nav jau tā, ka simtprocentīgi visi plostnieki ir gaļēdāji. Piemēram, plosta pēdējās plenes stūrmanis Dzintars jau daudzus gadus ir veģetārietis. Viņš savu kartupeļu biezputras porciju paņem pirms gaļas pievienošanas.

 Pārējā laikā plostnieki bauda līdzpaņemtās ēdmaņas, kas nu kuram tuvāks. Populārākās ir tostermaizes un uz uguns cepamās gaļas - desiņas un dažādi marinējumi. Līdzpaņemto dzērienu klāsts ir ļoti plašs - no rūdīto plostnieku līdzpaņemtās dzimtenītes līdz "Tullemor" un tamlīdzīgām vērtībām. Pašdzītais kļūst par aizvien lielāku retumu.

 Pērn tādu lielā daudzumā bija sarūpējis Igaunijas mežabrāļu muzeja īpašnieks Mēlis. Savukārt šogad ar ekskluzīvu dzērienu - pašgatavotu kalvadosu (ābolu degvīns) plostniekus cienāja Jānis. Tas viss pieder plostošanas tradīcijām. Interesanti, ko uz plosta jūnijā baudīs Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, kuri šovasar ir izlēmuši baudīt Gaujas ūdeņus no skatupunkta uz plosta.

 Ūdenstūrisms nav tikai brauciens ar plostu. Gaujas ūdeņus ir iecienījuši gan ārzemju, gan pašmāju kanoe un piepūšamo laivu tūristi. Sezona drīz sāksies. Pērn pārliecinājos, ka ārzemēs drukātās Gaujas kartes ir nevainojamas.

 Latvijā vēl tādu nav. Saprotami, ka mazā laiviņā ēdienu nepagatavosi un tas arī nav vajadzīgs, jo krastā ir daudz iekārtotu ugunskura un atpūtas vietu, kur iestiprināties ir daudz ērtāk nekā uz ūdens. Pirms laivošanas gan vajadzētu vismaz nedaudz padomāt par ēdienkarti un nepieciešamo paņemt līdzi. Ja gaļu un desiņas var uzcept jebkur, tad zupas pagatavošana ir sarežģītāka.

 


Dažas receptes ūdenstūristiem.


Skābeņu zupa (trīs porcijas)
Nepieciešams: 200 gramu skābeņu, 750 mililitru ūdens, 150 gramu vārītu kartupeļu, sīpolloki un dilles, viena cieti vārīta ola, 100 gramu vārītas gaļas, 90 gramu krējuma un garšvielas.
Pagatavošana: ūdenī liek vārīties pārlasītas un noskalotas skābenes, vāra 5 - 10 minūtes un visu atdzesē. Pievieno salmiņos sagrieztus kartupeļus, vārītu gaļu, olas, garšvielas un garšaugus. Pasniedzot pievieno skābu krējumu.

 Zirņu pikas (piecas porcijas)
Nepieciešams; 500 gramu pelēko zirņu, 200 gramu kartupeļu, 150 gramu ķimeņu siera, liels sīpols un sāls.
Pagatavošana (pirms laivošanas): Izmērcētus pelēkus zirņus izvāra un samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Zirņu masai pievieno sastampātus kartupeļus un saceptu sīpolu. Visu samīca un pievieno kubiņos sagrieztu sieru. Var ēst aukstas, bet, ja vēlas siltas, pasniedz ar kubiņos saceptu žāvētu gaļu.

 Bada zupa
Nepieciešams: 350 gramu gaļas (jelkādas), divi burkāni, divi vidēja lieluma sīpoli, divi litri ūdens vai buljona, 600 gramu kartupeļu, puslitra piena un ēdamkarote kviešu miltu.
Pagatavošana: Gaļu sagriež gabaliņos, liek katlā un sacep. Cepot pievieno sarīvētus burkānus un sasmalcinātus sīpolus. Pēc tam vārīšanas gaitā pievieno sagrieztus kartupeļus un turpina vārīt līdz virums gatavs. Miltus atšķaida ar nedaudz piena, lai nebūtu kunkuļu un maisot pievieno zupai. Pievieno garšvielas un pārkaisa ar zaļumiem.

 Ugunskurā cepta zivs
Ja laivošanas laikā ir paveicies noķert zivi, tad tā gatavojama ugunskurā. Zivi notīra un izķidā, nedaudz sāla, piparo un liek uz dubultas folijas. Apkārt kārto nomizotus un sagrieztus dārzeņus (ja tādi ir) un sviesta piciņas. Ārējo foliju malas sarullē tā, lai veidotos spilventiņš. Paciņu ierušina ugunskurā un cep apmēram stundu. Ja līdzi paņēmies citrons, tad gatavo zivi apslacina ar tā sulu.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=3171


Plostnieka cepurē samestie santīmi būs ceļa nauda uz ārzemēm.

Sandra Pētersone 19.05.2008. 12:20   Izdrukāt
Sestdien Strenčos notikušo 11. Gaujas plostnieku svētku apmeklētāji ziedoja pavisam 285 latus un 74 santīmus biedrībai "Gaujas plostnieki".

 

Ziedojumu mērķis ir stiprināt "Gaujas plostnieku" sadarbību starptautiskajā apritē.

 
"Katru gadu saņemam ielūgumu piedalīties Starptautiskās plostnieku asociācijas saietos, taču ne vienmēr uz tiem aizbraucam finansiālu apsvērumu dēļ. Saziedotā nauda palīdzēs aizbraukt nākamajā gadā," ziedotājiem biedrības "Gaujas plostnieki" vārdā pateicas šīs organizācijas biedre, Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane.

 
No ziedojumiem lielāko daļu (214 latus un 68 santīmus) savāca Plostnieku teltī. 71 latu un sešus santīmus ziedoja plostnieku zupas ēdāji.

 
Sestdien plostnieku svētkus Strenčos kopā ar vietējiem ļaudīm svinēja smiltenieši, valcēnieši, rīdzinieki, cēsnieki, valmierieši un citi tuvākās un tālākas apkārtnes iedzīvotāji, kā arī ārzemnieki. Svētkus noslēdza zaļumballe, kurā spēlēja "Kantoris 04". Ballējās aptuveni 400 cilvēku.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=3058

Fotoreportāža: 11. Gaujas plostnieku svētki Strenčos

Sandra Pētersone 17.05.2008. 17:00   Izdrukāt
.Šodien strencēnieši un pilsētas viesi svin 11. Gaujas plostnieku svētkus
No rīta Strenčos, Gaujas krastā pie Vecā ozola, pūtēju mūzikas pavadījumā svinīgi tika sagaidīts plosts un rūdītākie plostnieki, kuri pārradās pēc divu dienu ilgas ekspedīcijas pa Gauju, sākot no Spicu tilta līdz Strenčiem. Plostniekus sumināja estrādē, piedaloties folkloras kopai "Saulgrieži" no Ādažiem.

 

Jau agri no rīta pie estrādes savas nojumes bija uzslējuši tirgotāji, piedāvājot svētku apmeklētājiem gan uzkodas un dzērienus, gan rūpniecības un pārtikas preces.

 
Viens no svētku galvenajiem notikumiem bija dabas takas atklāšana. Tās maršruts ved gar Gauju un vecupēm. Pa taku, pēc "Ziemeļlatvijas" novērotā, grupiņās devās daudz interesentu.

 
Svētkus turpināja plostnieku zupas un "Plosta prieka" degustēšana uz plosta. Ar "Plosta prieku" pārāk aizrauties nevarēja, ja gribēja, lai kājas klausītu dienas atlikušajā daļā. Savukārt pludmalē notika sacensības zābaka mešanā, skrējienā ar baļķi pār plecu, Gaujas šķērsošanā ar laivu.

 
Vakarā plostnieku svētkus noslēgs koncerts un zaļumballe, kurā spēlē grupa "Kantoris 04".

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=3036

Fotomirkļi: Nekad nav bijis tā, ka Strenču plostnieki paliktu kaut kur pusceļā

Aldis Dubļāns 14.05.2008. 15:39   Izdrukāt

Šogad plosta braucienā būs kāds tehnoloģisks jaunums. Tā saucamos zaplavus, tas ir, katras plenes atbrīvotos sānu baļķus, lai upes līkumos plostu nesalauztu, savāks pa ceļam.

 

Jānis Stilbs ironizē, ka šis brauciens no iepriekšējiem atšķirsies ar ievērojami vēsāku laiku, taču ar lielāku jautrību. "Katru gadu kļūstam aizvien jautrāki un labāki," smej Jānis. Visi zina, ka par jautrību uz plosta rūpējas muzikants Konča un beidzamos gadus katrā braucienā aktīvais laikraksta "Ziemeļlatvija" dāmu kolektīvs.

 Jānis, kurš ar plostu uz Strenčiem dodas kopš pašiem pirmsākumiem, ir pārliecināts, ka visas interesantās lietas atklājas tikai plostošanas gaitā. Jānis Graumanis piebilst, ka uz plosta nav vīru un sievu, jo visiem ir vienāds statuss - plostnieki.

 "Sākotnēji zaplavi būs tikai pirmajām trijām plenēm. Gaujā ir daudz sakritušu koku. Iespēju robežās tos zāģēsim, tādējādi vismaz nedaudz attīrīsim upi," stāsta ilggadējais plosta komandors Romāns Polītis. Šogad plosts sastāvēs no 10 plenēm. Siešanas darbi noritēja tik raiti kā nekad agrāk.

 No malas raugoties, šķiet, ka viss norit bez steigas un laiski, taču puiši ir uzkrājuši tik lielu pieredzi un meistarību, ka katrs precīzi zina savu vietu un darāmo. Pulksten divos pēcpusdienā gandrīz viss jau bija padarīts, pat izgatavoti airi, tāpēc plostnieki bez steigas varēja ieturēt nelielu maltīti, kuru allaž sarūpē Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane.

 "Tik priecīgs prāts man nav bijis nekad, redzot, ka padarīts gana daudz," priecājas domes priekšsēdētāja. Vēl viņa ir gandarīta, ka puse no plosta sējējiem ir jaunieši, tātad paaudžu maiņa bažas nerada. V. Graumane atzinīgi vērtē Mārtiņa Pokatilo, Armanda Vanaga, Ivo Lakstiņa, Andreja Poluskova un Normunda Ozoliņa veikumu. Viņi visi ir Plostnieku asociācijas biedri.

 Sestdien Plostnieku svētkos Strenčos ieradīsies vecie plostnieki Juris Smalkais un Ārijs Luziks no Salacgrīvas. Viņiem veselība vairs neatļauj piedalīties plostniecības darbos. Tūlīt pēc svētkiem Strenčos astoņi asociācijas dalībnieki ir uzaicināti braucienā pa straujo Salacu. Nākammēnes pa Gauju plostos Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=3001


Strenčos ar nepacietību gaida Gaujas plostnieku svētkus.

Sandra Pētersone 11.05.2008. 08:19   Izdrukāt
"Un kā vēl!" atteic uz ielas nejauši uzrunāta pensionāre Aina Spriža uz "Ziemeļlatvijas" vaicājumu, vai strencēnieši gaida Plostnieku svētkus. To svinēšanā iesaistoties gandrīz visa pilsēta. Ierodas arī daudz viesu.

 

Jau 11. Gaujas plostnieku svētki Strenčos notiks šīs nedēļas nogalē. To būtība ir saglabāt Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un plostu siešanas tradīciju, taču papildu notiek arī tirdziņš, koncerti, zaļumballe un citi pasākumi.

 
"Jauka pavasara izklaide," svētkus raksturo A. Spriža un par interesantāko notikumu nosauc plostu sagaidīšanu. Tos plostnieki sāks siet jau rīt pie Spicu tilta, bet 15. un 16. maijā notiks plostu ekspedīcija pa Gauju no Spicu tilta līdz Strenčiem.

 
Plostnieki Strenčos ieradīsies sestdien, 17. maijā, kad pilsētā arī svinēs Gaujas plostnieku svētkus.

 
No pulksten 8.00 pie brīvdabas estrādes darbosies gadatirgus un atrakcijas bērniem.

 

Pulksten 10.00 pie Vecā ozola Gaujmalā sagaidīs plostus. Gaujas plostnieki dosies gājienā līdz estrādei, kur pulksten 10.30 viņus suminās folkloras kopa "Saulgrieži" no Ādažiem.

 
Pulksten 11.30 atklās Strenču dabas taku, pa kuru aicināts doties ikviens. Maršruts sāksies pie Vecā ozola. Gājējus sagaidīs dažādi pārsteigumi.

 
Pulksten 13.00 uz plosta pie Vecā ozola varēs nobaudīt plostnieku zupu un "Plosta prieku" - dzērienu, kas jālieto ar mēru, citādi neklausīs kājas. Pulksten 14.00 pludmalē notiks plostnieku sacensības; pulksten 16.00 - bijušo plostnieku tikšanās Strenču vidusskolā.


Pulksten 20.00 Strenču brīvdabas estrādē sāksies vakara koncerts, kurā uzstāsies modes deju grupa "Aija" no Valkas un Strenču kolektīvi - vokālais meiteņu ansamblis "Fantāzija" un zēnu koris.

 

Pulksten 21.30 uz Gaujas virzienā gar Veco ozolu skanēs vakara mūzika, kuru atskaņos pūtējs Gunārs Geduševs. Pulksten 22.00 estrādē sāksies Strenčos pirmā šīs sezonas zaļumballe. Spēlēs grupa "Kantoris 04".

 
Strenču kultūras nama pasākumu organizatore Daiga Beitika stāsta, ka šogad Plostnieku svētkos akcents būs dabas takas atklāšana. Gājiena galā pie Vācu stigas atradīsies ziedojumu kaste. Pret ziedojumiem varēs iegādāties loterijas biļetes. Izloze notiks vakara koncertā estrādē.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=2957

Plostu braucējiem sava biedrība

   Strenčos mūs sagaida plostu braukšanas aktīvisti Dzintars Pulkstenis un Jānis Vāvere, kas stāsta par senajām un mūsdienu plostnieku gaitām. Veco plostu braucēju jau tikpat vairs kā neesot. Tie daži, kas vēl palikuši, teic, ka savā laikā plostu siešana un dzīšana bijis kā smags darbs, nebijis lāgā ne laika, ne spēka raudzīties uz dabas ainavām krastos vai izklaidēties. Darbu nācies sākt jau tūlīt pēc ledus iziešanas.
   Biedrība «Gaujas plostnieki» interesentus pa līkumaino un krāčaino Gauju vizina jau deviņus gadus. Kopā ar viņiem pusdienojam brauciena galapunktā netālu no Strenčiem. Tālāk aiz Strenčiem upe plostu braukšanai vēl nav apgūta. Dzintars stāsta, ka reiz Siguldas radio esot izskanējis jautājums — «Kāpēc Gauja pie Strenčiem esot platāka nekā pie Siguldas»? Sekojusi atbilde: — «Tāpēc, ka izbraukāts ar plostiem».
   Braukšanas priekus parasti izmantojot firmas, kas vēlas saviem darbiniekiem sagādāt asākas izjūtas. Prieks nav lēts — vairāki simti latu, tomēr gribētāju netrūkst. Reizēm braucēju esot visai daudz. Dzintars, kas ir aktīvākais stāstnieks, joko, ka tādā gadījumā plosts iegrimstot tā, ka ūdens plūst pa virsu...
Pavasara pusē, kad straume ir ātrāka, maršrutu var izbraukt vienā dienā, savukārt augustā pat divu dienu nepietiekot. Tie, kas plostniekiem palīdz plostu siešanā, varot braukt par velti. Siešanas darbs ilgst veselu dienu. Stieples, ar kurām stiprina baļķus, dedzina ugunskurā, lai paliek lokanākas.
Turpinot ceļu, autobusā varam noskatīties filmu par Strenču vēsturi. Materiālā apkopotas kādā mājā atrastas unikālas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas Strenču iedzīvotāju dažādas godības, ģimenes portreti, kā arī atainoti plostnieku svētki. Jāteic, pagājušā gadsimta sākumā arī šā smagā darba veicēji tomēr ir raduši laiku itin vērienīgiem svētkiem.


http://www.bdaugava.lv/?kat=42&news_id=3532

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0