twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2009.gads

Strenču kultūras nama zāli vietējie vairs neatpazītu

Sandra Pētersone 16.12.2009. 09:34   Izdrukāt
Ja redzētu, tad strencēnieši vairs neatpazītu savas pilsētas kultūras nama zāli. Atverot durvis, pretī veļas putekļu mākonis. Celtnieki ar āmuriem un laužņiem lauž ārā vecos logu rāmjus. Sienās koka apšuvuma vietā ir apdrupis ķieģeļu apmetums.

 Kultūras namā pilnā sparā notiek rekonstrukcija. Pirmajā stāvā uzņēmuma "Vidzemes energoceltnieks" strādnieki ķērušies pie telpu demontāžas, kā arī nojaukuši vienu no ēkas piebūvēm.

 Atrod cara laika kapeiku
Pie otras piebūves viņi ķersies, tiklīdz tiks atrisināts jautājums par elektroapgādi. Nākamais darbs būs kultūras nama siltināšana no iekšpuses. Logus un durvis maina uzņēmums "Siltums NJ".

"Remonta sākumā skats šķita briesmīgs. Taču nu jau esam pieraduši un dzīvojam ar domu, ka pēc tam būs skaisti," teic Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika.

To, ka kultūras namam bija vajadzīgs pamatīgs remonts, saprot gan iestādes darbinieki, gan pilsētas iedzīvotāji. "Šķūnis paliek šķūnis, kā jau linu fabrikai celts. Nemīlīgs un auksts. No savām bērnības dienām kultūras namu atceros tādu, kā mūsdienās. Kaut kas ticis piešpaketelēts, bet lieli remonti nav notikuši," stāsta strencēniete Baiba Vēvere.

Vietējie iedzīvotāji atceras nostāstus, ka Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās kazarmas vai noliktavas. Ja Valkā, renovējot kultūras namu, pie ēkas celtnieki atrada mīnas, tad Strenčos strādniekiem tik bīstami priekšmeti gājuši secen. Vienīgais atradums pagaidām bijusi apsūbējusi 1842. gada kapeika. Viens no celtniekiem to ieraudzīja, ņemot nost zālē koka apšuvumu.

Galvenais, - saglābt ēku
Rekonstrukcijas laikā kultūras namam nomainīs jumtu, stiprinās pamatus, siltinās ārsienas, mainīs logus un durvis, ierīkos centrālapkuri malkas krāšņu vietā, cels jaunu piebūvi un pārbūvēs ieejas mezglu ēkā. Lielāko summu būvdarbiem piešķirs no Eiropas Savienības fondiem. Dēļu grīdas nomaiņa zālē, skatuves un telpu kosmētiskais remonts šajā projektā nav paredzēts.

"Saprotam, ka galvenais ir saglābt ēku. Nesošās koka konstrukcijas ir bojātas, jumts - caurs un tek. Ēka sēžas, un pamati lūzt," saka D. Beitika.

Rekonstrukcijas laikā kultūras nama direktore un vēl daži administrācijas darbinieki turpina strādāt ēkas otrā stāva kabinetos. Savukārt pašdarbības kolektīvi jau mēģina citās telpās: deju kolektīvi un koris "Rītu puse" - vidusskolā, pūtēju orķestris - kā vienmēr, mūzikas skolā.

 Pēc gadu mijas tur uz mēģinājumiem dosies arī senioru dāmu deju kolektīvs.
To, kāds izskatīsies kultūras nams pēc rekonstrukcijas, iedzīvotāji ieraudzīs nākamā gada sākumā, iespējams, jau februārī.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11865



Strenču kultūras namā sāksies pārmaiņas

Sandra Pētersone 26.11.2009. 13:37   Izdrukāt
Strenču kultūras nama darbinieki šonedēļ liek mantas kastēs un atbrīvo otrā stāva telpas, lai pie darba varētu ķerties celtnieki.

 Pirmdien, 30. novembrī, kultūras namā notiks šogad pēdējais pasākums - piemiņas zīmju pasniegšana 1991. gada barikāžu aizstāvjiem. Pēc tam iestāde slēgs durvis lieliem sarīkojumiem līdz pat nākamā gada martam.

Celtnieki ķersies pie kultūras nama rekonstrukcijas. Ēkai nomainīs jumtu un stiprinās pamatus, siltinās ārsienas, mainīs logus un durvis, ierīkos centrālapkures sistēmu malkas krāšņu vietā un pieslēgumu pie pilsētas siltumtīkliem, ievilks jaunu elektroinstalāciju, nojauks veco piebūvi un tās vietā cels jaunu ēku, kā arī pārbūvēs ieejas mezglu kultūras namā.

Strenču novada domes Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamenta vadītāja Gita Siliņa informē, ka iepirkuma procedūrā pašvaldība darbu veikšanai izraudzījās divas firmas. Logus un durvis mainīs vietējais uzņēmums "Siltums NJ", bet visus pārējos darbus paveiks "Vidzemes energoceltnieks" no Valmieras. Darbu pabeigšanas plānotais termiņš ir nākamā gada februāris.

"Skatuve, zāles grīdas nomaiņa un telpu kosmētiskais remonts šajā projektā nenotiks, jo šoreiz visi darbi bija vērsti uz to, lai saglābtu ēku no lēnas sabrukšanas," uzsver G. Siliņa.
Projektu par kultūras nama rekonstrukciju pašvaldība iesniedza Lauku atbalsta dienestā, kas to atbalstīja. Novada domei jāfinansē 25 procenti no projekta kopējām izmaksām, bet pārējo summu piešķirs no Eiropas Savienības fondiem.

"Priecājamies par gaidāmo remontu, jo jau sen to esam pelnījuši," teic Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika. Viņa aicina strencēniešus un pilsētas viesus būt saprotošiem un pieciest to, ka remonta laikā kultūras pasākumu Strenčos būs mazāk. Decembrī tādi būs divi, - pensionāru pēcpusdiena 26. decembrī un gadu mijas balle, un tie notiks vidusskolas telpās.

"Neraugoties uz remontu, kultūras darbs pilsētā neapstāsies un iestāde turpinās pildīt savus pienākumus," uzsver D. Beitika.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11470


Kultūras mirkļi Strenčos vēl tverami fotoizstādē

Sandra Pētersone 17.08.2009. 09:27   Izdrukāt
Strenču pilsētas kultūras pasākumu kalendārā būs vairākus mēnešus ilgs pārtraukums

"Visu vasaru daudz strādājām, un darbiniekiem vajag atpūtu. Pašdarbības kolektīvi sezonu atsāks septembra otrajā pusē. Pasākumus organizēsim novembrī, kad kolektīvi būs apguvuši jaunu repertuāru," informē pilsētas kultūras nama direktore Daiga Beitika.

 
Nedaudz ātrāk oktobrī varbūt būs dzejas dienas un Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra jaunākā iestudējuma, Antona Čehova komēdijas "..." izrāde. Pirmo reizi publika šo iestudējumu redzēja pilsētas svētkos 1. augustā.

 
Līdz 1. septembrim kultūru Strenčos vēl var baudīt, apskatot pilsētas kultūras namā atvērtās divas fotogrāfiju izstādes. Tas iespējams katru darba dienu no pulksten 11.00 līdz 17.00. Mazajā zālē otrajā stāvā izlikta strencēnieša Ivara Opmaņa fotogrāfiju izstāde, bet pirmā stāva vestibilā - rīdzinieces Ilzes Vilkas darbi. "Abās izstādēs ir ļoti skaistas dabas ainavas. Iesaku apskatīties visiem, kuri vēl nav paguvuši," aicina D. Beitika.

 
Rīdziniecei bioloģei I. Vilkai jau agrāk izveidojusies sadarbība ar Strenčiem. Fotografēšana ir viņas vaļasprieks, un ar autores atļauju viņas fotogrāfijas izmantotas Strenču tūrisma bukletos.


I. Vilkai ir arī cita saistība ar šo pilsētu, kurā savulaik strādājis viņas vectēvs, ārsts un ornitologs Kārlis Vilks.


"Ilze Vilka jau ilgstoši ir mūsu sadarbības partnere. Šopavasar viņa mums atsūtīja ļoti skaistas fotogrāfijas, kurās redzami Gaujas pali. Tad arī radās doma, ka varētu Strenčos sarīkot viņas darbu izstādi," stāsta Strenču tūrisma informācijas speciāliste Līga Sovere.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=9634

Strenčos sasparojušies jaunieši

Inga Karpova 12.02.2009. 08:09   

Rīt Strenču kultūras namā Valentīndienai veltītajā koncertā pirmo reizi uz skatuves dejos jauniešu deju kolektīva jaunizveidotais otrais sastāvs.



Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika aicina pilsētas iedzīvotājus apmeklēt koncertu "No sirds uz sirdi", kas notiks pulksten 20.00. Pēc tam būs arī balle, kur muzicēs "Hardijs &Co" no Valmieras.

 Strencēnieši visu mīlētāju dienā mīlestību paudīs caur deju.
Koncertā skatītājus priecēs arī Grundzāles vidējās paaudzes deju kolektīvs "Rieda", pašmāju vidējās paaudzes deju kolektīvs "Tīne" un jauniešu deju kolektīva otrais sastāvs, kurus vada ilggadējā vadītāja Ineta Lezdiņa. Tāpat uz skatuves kāps Strenču vidusskolas 1. - 4. un 5. - 6. klašu dejotāji un Strenču mūzikas skolas koris.

 D.Beitika slavē jauniešus, kuri paši izteikuši vēlmi un esošajam deju kolektīvam veidot otru sastāvu - astoņus pārus. Tas pierāda, ka šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos cilvēki negrib sēdēt mājās pie televizora, bet gan nākt kopā. Tam lieliski noder kultūras nama pašdarbības kolektīvi.

 Savukārt Starptautiskajā sieviešu dienā Strenču Tautas teātris izrādīs dramaturģes Leldes Stumbres lugu. "Roze". Pirmo reizi skatītāji to varēja novērtēt pilsētas svētkos pērn, bet pēc pilsētas iedzīvotāju lūguma teātra ļaudis nolēmuši lugu pašu mājās spēlēt vēlreiz. Luga ar labiem panākumiem startējusi arī reģiona teātru skatē.

 Līdzīgi kā citās kultūras iestādēs, arī Strenčos ir samazināts iestādes budžets vismaz par 20 procentiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Visvairāk to izjūt kolektīvu vadītāji, kuriem ir samazinātas algas.

 Tomēr iestādes vadītāja cer, ka Lauku Atbalsta dienests atbalstīs aizvadītā gada nogalē iesniegto projektu par kultūras nama ēkas renovācijas uzsākšanu. Savu piekrišanu par līdzfinansējuma piešķiršanu devusi arī pilsētas dome.

 Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane informē, ka jau marta beigās būs zināms, vai projekts tiks atbalstīs un dome vajadzības gadījumā ir gatava projekta līdzfinanšēšanai ņemt kredītu.

 Gadījumā, ja projektu atbalstīs, tad vispirms gandrīz 100 gadu vecajai ēkai plānots nomainīt jumtu un nesošās koka konstrukcijas, nostiprināt ēkas pamatus, kā arī sakārtot telpas aiz skatuves. D. Beitika cer, ka atliks finanses arī logu un durvju nomaiņai.  

 Vēsturiskie avoti liecina, ka kultūras nama ēka celta aptuveni 1908. gadā kā linu fabrika. Ēka kalpojusi arī kā zirgu stallis, karavīru kazarmas, mūzikas skola un bibliotēka. Vienos vēsturiskos materiālos minēts, ka kultūras nams šajā ēkā sācis darboties 1948., bet citos - 1958. gadā.

http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=6931

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0