twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2009.gads

Strenčos novada domes speciālisti tagad jāmeklē divos namos

Sandra Pētersone 09.12.2009. 08:35   Izdrukāt

Pirmdien svinīgi ar lentes griešanu, dāvanām un Jērcēnu folkloras kopas "Mežābele" apsveikumu atklāja Strenču novada domes ēku Valkas ielā 16.

Vairāk foto šeit!

 

No nākamās nedēļas tur strādās novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, izpilddirektors Aivars Auniņš, personāla vadības speciāliste - lietvede Ināra Ēķe, kancelejas vadītāja Silvija Biša, juriste Viola Lāce, Grāmatvedības un finanšu departamenta vadītāja Zaiga Muižniece un piecas speciālistes.


Zālē notiks novada domes deputātu sēdes. Visi kabineti, izņemot izpilddirektora darba vietu, atrodas otrajā stāvā.

 

Neizdod budžeta naudu
Pašvaldības ēkā Rīgas ielā 7 darbu turpina domes Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departaments, Dzimtsarakstu nodaļa, tūrisma informācijas centrs, bāriņtiesa un Sociālais dienests. Šīs abas institūcijas perspektīvā gan plānots pārcelt uz novada pārvaldes jauno ēku Valkas ielā.


Rīgas ielā 7 būs arī kabineti pašvaldības policijai, būvvaldei un valsts iestāžu speciālistu izbraukuma vizītēm.


Pašvaldības speciālistu jaunās darba telpas Valkas ielā jau paguvuši novērtēt vairāki pilsētas iedzīvotāji. "Ļoti skaisti! Esmu gan dzirdējusi, ka pensionāriem tagad būs patālu, ko iet, lai satiktu domes vadību. Pozitīvi, ka centrā paliks komunālā daļa un maksājumus varēs veikt tur," saka strencēniete Sigita Juščenko.


Novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzsver, ka ēkas remontam, ārējo un iekšējo siltumtīklu izbūvei un aprīkojuma iegādei nav izdota pašvaldības budžeta nauda. Minētie darbi finansēti par valsts mērķdotācijām jeb novadu apvienošanās naudu. Kopumā tiem izdoti aptuveni 40 tūkstoši latu.

 

Nākamo - laukumu iedzīvotājiem
Ēkas remontu veica iepirkuma procedūrā uzvarējusī firma "RD Būvnieks" no Kocēnu pagasta. Mēbeles speciāli novada pārvaldes ēkai pagatavoja firma "Dzintarkalni 21" no Ventspils novada. Siltumtīklus izbūvēja firmas no Valmieras "Vidzemes energoceltnieks" un "Madis". Novada domes ēka tagad saņem siltumu no pašvaldības apsaimniekotās katlu mājas.


Vēl ēkai Valkas ielā 16 siltinās pamatus, ārsienas un bēniņus, mainīs apšuvumu un jumta segumu. Šiem darbiem novada dome ieguva finansējumu Vides ministrijas izsludinātajā konkursā par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās.


Pirmie ar jaunajām telpām iepazinās novada domes deputāti un pašvaldības iestāžu vadītāji. "Gaišas, mājīgas telpas. Domāju, darbiniekiem patiks, un arī ikviens apmeklētājs gūs patīkamu iespaidu," spriež novada deputāts, Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks. Viņaprāt, tagad pašvaldībai vajadzētu domāt par publisku sanākšanas laukumu iedzīvotājiem, piemēram, labiekārtot Strenču centrālo parku.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11740

Aicina veidot Strenču novada ģerboņa skici

Sandra Pētersone 02.12.2009. 12:58   Izdrukāt
Strenču novada dome izsludinājusi konkursu par novada vizuālās identitātes - ģerboņa - skiču izveidi. Pieteikumi jāiesniedz pašvaldības kancelejā līdz 30. decembrim.

 

Konkursa mērķis ir izveidot ģerboni kā unikālu Strenču novada atpazīstamības zīmi, kas simbolizētu teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības un tradīcijas.


Strenču novadā apvienojušās Strenču un Sedas pilsētas un Jērcēnu un Plāņu pagasti. Savi ģerboņi ir tikai pilsētām, taču šāds simbols vajadzīgs arī novadam kopumā.


"Būtu labi, ja ģerbonis simbolizētu četru teritoriju apvienošanos un vērtības, ar ko saistās mūsu novads, piemēram, Gauju, mežus, kūdru. Kaut gan konkrētas prasības nolikumā nav izvirzītas, tās ir lietas, par kurām skiču iesniedzējiem vajadzētu padomāt," rosina Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.


Skices vērtēs komisija, ko izveidos ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu. Komisijā darbosies novada deputāti, kultūras un sporta nodaļas vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists, mākslinieks un vēsturnieks. Vērā ņems arī sabiedrības viedokli. Iesniegtās skices izliks izstādē, un tās laikā iedzīvotāji varēs balsot par trijiem sev tīkamākajiem ģerboņa variantiem.


Labākā darba autoram piešķirs naudas balvu 100 latu apmērā. Pārējo divu labāk vērtēto darbu autori saņems veicināšanas balvas.


Ja konkursā uzvarējušo ģerboņa skici apstiprinās arī Strenču novada dome un Valsts Heraldikas komisija, tad skices autors kļūs par Strenču novada ģerboņa autoru.
Ar konkursa nolikumu sīkāk var iepazīties novada domes kancelejā, pagastu pārvaldēs un Strenču bibliotēkā.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11566

Strenču novads saņem īpašu statusu

Sandra Pētersone 18.11.2009. 17:18   Izdrukāt
Strenču novads saņēmis īpaši atbalstāmās teritorijas statusu. Tas būs spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

 

Vēl Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome šādu statusu apstiprinājusi Varakļānu, Apes, Mazsalacas, Jaunpiebalgas, Raunas, Naukšēnu, Vecpiebalgas, Rūjienas, Lubānas, Cesvaines un Ērgļu novadam.


"Mērķis ir nodrošināt vājāk attīstīto teritoriju iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves vidi, tai skaitā pakalpojumu un darba vietu pieejamību un sniegt atbalstu pašvaldībām publiski pieejamas teritorijas sakārtošanā un infrastruktūras labiekārtošanā. Papildu tam plānots saglabāt netiešo atbalstu uzņēmējdarbībai, piešķirot ienākuma nodokļa atlaides," informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa.


Lai pretendētu uz īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, Strenču novada dome iesniedza reģiona Attīstības padomei savus argumentus. "Tuvu Strenčiem ir Valmiera, uz kurieni dodas strādāt mūsu novada iedzīvotāji. Vajadzīgi atvieglotāki noteikumi, lai uzņēmēji no Valmieras uzsāktu darbību mūsu novadā. Otrs būtisks arguments ir tas, ka Seda ir izteikta bezdarbnieku pilsēta," skaidro Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš.


Pagaidām pašvaldības speciālistiem nav informācijas, kāds reāls labums novadam būs no saņemtā statusa.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11287

Strenčos Latvijas gadadienu svinīgi atzīmēja politiski represētie

Aivars Zilbers 17.11.2009. 08:11   Izdrukāt
Vakar Strenčos pulcējās Latvijas politiski represēto apvienības pilsētas nodaļas biedri, lai kopīgi nosvinētu gaidāmo Latvijas valsts gadadienu. Uz pasākumu bija ieradušies sirmi vīri un sievas no Plāņu, Jērcēnu, Trikātas pagasta, Sedas un Strenčiem.

 

Bijušie izsūtītie svinīgā gājienā ar aizdegtām sarkanām un baltām svecēm devās uz centra skvēru, kurā no svecītēm zālājā izveidoja valsts karoga simbolu.

 

Latvijai vēl saules mūžu
Katram no klātesošajiem staļiniskais režīms sirdī ir iecirtis nedzīstošu rētu, daudziem sāp arī tagadējās negācijas valstī, tomēr neviens no viņiem par Latviju neminēja sliktu vārdu, atgādinot, ka savulaik klājies grūtāk. Pārlieku dārgu cenu viņi ir samaksājuši par mūsu zemes brīvību, lai tagad no tās novērstos.


"Ar šīm svecītēm gribam novēlēt Latvijai ilgu saules mūžu un lai mums visiem kļūtu labāk," saka politiski represēto Strenču nodaļas vadītāja Dzintra Lezdiņa. Viņa stāsta, ka visi 70 nodaļas dalībnieki daudz ko dara kopā. "Divreiz esam bijuši uz talku Likteņdārzā, pastāvīgi piedalāmies arī visas Latvijas kādreizējo politiski represēto saietos Ikšķilē," saka Dz. Lezdiņa.


Nodaļas vadītāja piebilst, ka svinības izdevies sarīkot, pateicoties vairāku sponsoru atbalstam. "Savu produkciju mūsu svētku galdam atvēlēja akciju sabiedrība "Trikātas siers", Jērcēnu pagasta zemniece Ilvija Jakovina dāvināja konfektes "Gotiņa", bet zemnieki Andžs Zanders un Maija un Dainis Zuikas atbalstīja mūs finansiāli," atklāj Dz. Lezdiņa.

 

Viņa apliecina, ka kādreizējie izsūtītie joprojām ir optimisma pilna un dzīvespriecīgi. "Mēs esam izgājuši cauri lēģeriem, pārcietuši aukstumu un badu un mēs pārdzīvosim arī šos grūtos laikus," saka Dz. Lezdiņa.

 

Grūtības pārdzīvošot
Bijušais represētais Vairis Blaubergs ieceri par šādu pasākumu vērtē atzinīgi. "Te visi satiekamies, apmaināmies domām, uzzinām, kā katram klājas. Par brīvu Latviju gan biju citādākās domās. Man šķiet, ka nepareizi esam rīkojušies jau no paša sākuma.

 

Piemēram, kolhozu likvidēšanu es iedomājos pilnīgi citādāku. Domāju, būs tā - vienu gadu no kolhoza paņemu hektāru, apstrādāju, bet nākamajos gados paņemu vēl zemi. Tomēr visu ar blīkšķi uzreiz likvidēja un daudz no kolhoza mantas izvazāja. Zemniekus arī maz atbalstīja, uzlika kvotas, lai ārzemnieki tiktu pie mūsu zemes, un rezultāts ir tāds, kāds ir," spriež V. Blaubergs.


Pasākuma dalībnieks Dainis Kaupe atzīst, ka situācijas valstī bijušas dažādas un pašlaik nav tie grūtākie laiki. "Daudz kas ir pārdzīvots un, domāju, ka pārdzīvosim arī šos laikus," apliecina D. Kaupe. Arī Rasma Freimane uzskata, ka pašreizējās grūtības ir pārejošas, un ir pārliecināta, ka nākotnē dzīve uzlabosies.


Svinīgajā pasākumā, uzrunājot klātesošos, Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzvēra, ka Sibīriju izgājušie cilvēki Latvijai ir īpaša vērtība, jo viņi vislabāk prot novērtēt, kas ir brīvība. "Jūs ticat un arī mums jātic, ka Latvija izaugs par stipru valsti, kurā visi jutīsimies laimīgi," uzsvēra J. Pēterons.


Pēc tam pasākuma dalībnieki dalījās atmiņās pie svētku galda.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11250


Iedzīvotājiem un iestādei pateiksies Strenču novads; uzņēmējiem - Valkas novads

Sandra Pētersone 16.11.2009. 09:29   Izdrukāt
Rītvakar valsts svētku sarīkojumā Strenču novada dome pasniegs savu jauno apbalvojumu - Atzinības rakstu - 11 novada iedzīvotājiem un vienam kolektīvam. Bijušā Valkas rajona teritorijā tāda veida pateicību citas pašvaldības nepiešķirs.

 

Tradīcija valsts svētkos pateikt paldies cilvēkiem par ilggadēju, čaklu darbu savas pilsētas vai pagasta labā ir mainījusies. Kopš šovasar Latvijā izveidoti novadi, daudzviet pateicība izpaudīsies svētku koncerta vai balles veidā.


Smiltenes, Valkas, Burtnieku un Beverīnas novada domes Atzinības rakstus saviem iedzīvotājiem nepasniegs.

 

Godinās labākos uzņēmējus
"Paldies teiksim nākamajos valsts svētkos. Tad būs pagājis gads, un varēsim izvērtēt, ko cilvēki labu darījuši novada griezumā," sola Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.


Smiltenes un Valkas novada domes vadību pasniegt Atzinības rakstus jau šogad atturējis arī tas, ka novadiem vēl nav sava ģerboņa, ar ko akcentēt pašvaldības apbalvojumu. Pašvaldību speciālisti jau strādā, lai apzinātu labākās skices un sūtītu tās Heraldikas komisijai apstiprināšanai.


Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs sola, ka nākamgad valsts svētkos pašvaldība godinās savus iedzīvotājus, pasakot paldies par labu darbu ar Atzinības rakstu. Taču pavisam bez apbalvojumiem Valkas novads šos valsts svētkus neaizvadīs.


Valkas novada domes pateicību par mērķtiecīgu un sekmīgu uzņēmējdarbību un godprātīgu nodokļu nomaksu saņems Valkas novada lielākie nodokļu maksātāji: Valkas pilsētas uzņēmumi SIA "Valkas meliorācija" (valdes priekšsēdētājs Juris Biezais), SIA "Animo Ltd" (valdes locekļi Andris Muižnieks un pilnvarotā persona Ingrīda Muižniece), SIA "PEPI RER"(valdes priekšsēdētājs Imants Šteins), Ērģemes pagasta zemnieku saimniecība "Kalnpierbes" (īpašniece Ilze Vaļģe), Vijciema pagasta SIA "Livonija" (valdes locekļi Tatjana un Agris Ābelītes), Zvārtavas pagasta zemnieku saimniecība "Avoti" (īpašniece Daiga Logina), Kārķu pagasta zemnieku saimniecība "Ķiršlejas" (īpašnieks Guntars Stalis) un Valkas pagasta SIA "Firewood" (valdes priekšsēdētājs Aivars Pētersons).
Uzņēmējus godinās rīt, 17. novembrī, Valkas kultūras namā valsts svētku sarīkojumā.

 

Strenču novadā sumina iedzīvotājus
Sava ģerboņa pagaidām nav arī Strenču novadam. Taču tas neattur pašvaldību pateikt paldies novada iedzīvotājiem un kolektīviem par godprātīgu, ilggadēju darbu, sabiedrisko aktivitāti, pašaizliedzību un ieguldījumu Strenču novada attīstībā.


Novada domes māksliniece Daiga Kalniņa izstrādājusi novada Atzinības raksta pagaidu variantu. Novada simbolikas vietā to grezno Latvijas Republikas ģerbonis.


Strenču novada domes Atzinības raksta saņemšanai iedzīvotāji, pašvaldības amatpersonas un iestādes izvirzīja 16 kandidātus. Novada dome no viņiem apbalvos 12.


"Viens no atteikuma iemesliem bija tas, ka ņēmām vērā ilglaicību. Ir cilvēki, kuri pēdējā gada laikā ļoti labi parādījuši sevi darbā , taču mēs gaidīsim to arī ilgtermiņā," saka novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.


Ar Strenču novada domes Atzinības rakstu apbalvoti:

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas kolektīvs (apbalvojumam izvirza Strenču novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons),

Plāņu pagasta 1. bibliotēkas bibliotekāre Daina Rezgale (iesaka Strenču novada vidusskolas Plāņu filiāle),

Strenču kultūras nama bijusī direktore Austra Pulkstene (izvirza Strenču kultūras nams),

Strenču mūzikas skolas pensionētais klavierspēles pedagogs Tālivaldis Dubavs (izvirza Strenču mūzikas skola),

operdziedātāja strencēniete Inga Šļubovska,

fotogrāfs strencēnietis Ivars Opmanis (abus izvirza Strenču kultūras nams),

Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības "Veckūkuri" īpašniece Ilvija Jakovina (iesaka Jērcēnu pagasta pārvaldes vadītājs Kārlis Kārkliņš),

 "Latvijas Krājbankas" darbiniece Strenčos Sarmīte Kosmane (izvirza strencēniete Māra Čukste),

Jērcēnu pagasta bibliotēkas - informācijas centra vadītāja Ilvija Ķimse (izvirza Strenču bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko),

Strenču novada vidusskolas lietvede Dace Janīte (izvirza Strenču vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Liāna Viduce),

Strenču bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko (iesaka Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas saimniecības māsa Natālija Ponomare un medmāsas palīdze Ineta Lisenko),

Sedas vidusskolas bijušais direktors Dmitrijs Tomaševičs (izvirza Sedas pilsētas pārvaldes vadītāja Irina Andrejeva).

Trikātiešus iepriecinās "Eolika"
Šogad pašvaldības apbalvojumus valsts svētkos nepasniegs arī Burtnieku un Beverīnas novadā. "Tas tāpēc, ka ir jauns veidojums - novads," saka Trikātas kultūras nama vadītāja Sarmīte Kanašniece.


Rītvakar pulksten 19.00 Trikātas kultūras namā sāksies svinīgs sarīkojums, kurā iedzīvotājus uzrunās Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis. Pēc tam sāksies leģendārās grupas "Eolika" koncerts. Svētkus turpinās balle, kurā spēlēs "Kaugurieši".


Ēveles pagastā 18. novembrī tautas namā iedzīvotājus gaidīs uz erudīcijas spēli par Latviju. Sākums pulksten 15.00


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=11233

Strenču novada domes Atzinības rakstu pirmo reizi pasniegs valsts svētkos

Sandra Pētersone 26.10.2009. 10:55   Izdrukāt
"Ja kāds kaut ko ir pelnījis, tad tā ir skola. Bērni mācās, aiziet uz augstskolu, un tur ir, no kā izvērtēt. Tad vēl psihoneiroloģiskajā slimnīcā atvērta "pusceļa māja". Tas ir notikums visā valstī," spriež nejauši uz ielas uzrunātā strencēniete Sarmīte Kaģe.

 

Strenču un Sedas pilsētas un Plāņu un Jērcēnu pagasta iedzīvotāji, iestādes un kolektīvi vēl pāris nedēļas var domāt, kurš saņems viņu novada domes jauno apbalvojumu - Atzinības rakstu, un var izvirzīt savus kandidātus.


Novada Atzinības rakstu pirmo reizi pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā pasākumā 17. novembrī Strenču kultūras namā. Apbalvojums savā ziņā arī parādīs gada notikumus novadā.


Pašvaldība aicina Strenču novada iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes un organizācijas laicīgi - ne vēlāk kā divas nedēļas pirms valsts svētkiem - iesniegt pieteikumus kandidātu apbalvošanai novada domes kancelejā vai pilsētu un pagastu pārvaldēs.


Aizvadītajā nedēļā novada dome apstiprināja nolikumu par pašvaldības Atzinības rakstu. Šo apbalvojumu pasniedz iedzīvotājiem vai kolektīviem par ieguldījumu izglītībā, kultūrā, veselībā un sociālajā aprūpē, sportā, pašvaldības un valsts pārvaldes darbā, lauksaimniecībā un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

 

Atzinības rakstu piešķir Strenču novada iedzīvotājiem un kolektīviem par godprātīgu, nevainojamu, ilggadīgu darbu, sabiedrisko aktivitāti, pašaizliedzību un ieguldījumu Strenču novada attīstībā un tēla veidošanā. Savus pretendentus var izvirzīt fiziskas personas, novada pašvaldības, valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un uzņēmumi.


"Viņi var pieteikt personas no Strenču novada, kuras viņu izpratnē būtu īpaši atzīmējamas valsts svētkos un šogad izdarījušas kaut ko vērtīgu, labu un paliekošu," saka novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. Pretendentus izvērtēs novada dome.


Valsts svētku centrālais pasākums novadā šogad notiks Strenčos. "Ir doma, ka valsts svētkos pasākumi būs arī citviet novadā. Piemēram, Jērcēnos un Strenčos rādīsim filmu "Vienīgā fotogrāfija"," informē A. Auniņš.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10749

Jērcēnu pagasts ieguvis jaunu tiltu un sakārtotus ceļus

Aivars Zilbers 13.10.2009. 08:48   Izdrukāt
Pagājušonedēļ Strenču novada domes darbinieki un deputāti Jērcēnu pagastā svinīgi atklāja jaunuzcelto tiltu pār Lielupi uz Ķeižu - Valmieras šosejas ceļa.

Tagad pagastā pie Kalndzirnavām slejas pilnīgi jauns tilts. Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš stāsta, ka tilta būvei projektu izstrādāja pagasta pašvaldība, bet pēc teritoriālās reformas tā iznācis, ka projektu vajadzējis pabeigt novada domei.

 

Ātrāk varēs nokļūt pilsētā
Tilta celtniecības darbus veica Rīgas firma SIA "Katleri". "Darbi sākās jūlijā. Vajadzēja nojaukt visas vecās konstrukcijas, jo tās bija avārijas stāvoklī un iepriekšējais tilts varēja sabrukt jebkurā brīdī. No vecā palika tikai betona balsti.

 

Tagadējais tilts ir uzbūvēts pilnīgi no jauna. Esam veikuši arī piecus kilometrus garā ceļa posma līdz Valmieras šosejai remontu. Ir izveidots jauns ceļa profils, izrakti grāvji ceļa malā, bet brauktuve noklāta ar jaunu grants segumu," stāsta A. Auniņš.


Tilta būvniecība izmaksāja vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Projektu par visa piecus kilometrus garā ceļa posma sakārtošanu apstiprināja Lauku atbalsta dienests, kas segs daļu izdevumu.

 

A. Auniņš stāsta, ka jaunizveidotais ceļš ir ļoti nozīmīgs pagasta un it īpaši Ķeižu ciemata iedzīvotājiem, jo tas ir īsākais ceļš uz Valmieru. "Ļoti daudziem cilvēkiem jākārto darīšanas kaimiņu novada centrā, daļa arī tur strādā.

 

Arī uzņēmējiem bieži jāmēro ceļš uz turieni. Jaunā brauktuve ļaus ātrāk nokļūt gan Strenčos, gan Valmierā. Ceļiem vispār ir liela nozīme saimnieciskajā attīstībā un esam priecīgi, ka arī krīzes laikā šajā jomā izdevies kādu no tiem sakārtot," saka A. Auniņš.

 

Īstenoti vairāki projekti
Apmierināti ir arī pagasta iedzīvotāji. "Tas ir ļoti labi, ka šo ceļu izdevies sakārtot. Esmu viens no tiem, kuri atbalstīja pagastu šāda projekta īstenošanā. Jo vairāk būs labu ceļu, jo labāk varēsim plānot mūsu saimniecisko darbību," saka zemnieks Jānis Ence.


"Tāds ceļš bija nepieciešams. Tas Ķeižu puses iedzīvotājiem ļaus ātrāk nokļūt novada centrā. Agrāk šis ceļš bija grūti izbraucams," stāsta Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.


A. Auniņš piebilst, ka kopumā šogad Jērcēnu pagastā ir sakārtoti trīs ceļi.
"Pagastā ir īstenoti vairāki projekti infrastruktūras attīstībai. Aktīvi pārvaldei palīdz arī organizācijas "Glābiet bērnus!" Jērcēnu nodaļa, rakstot nelielus projektus. Pašlaik novada dome turpina pagasta pašvaldībā iesākto projektu par ūdenssaimniecības sakārtošanu," informē A. Auniņš.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10498

Plāņu ciematā par "novada naudu” sapoš vienu ēku aiz citas

Sandra Pētersone 21.09.2009. 12:10   Izdrukāt
Veikals, kurā par pārdevēju strādā Tatjana Utlova, atrodas blakus Plāņu muižas kompleksam. Šovasar, ik dienu ejot uz darbu, jaunā sieviete, tāpat kā citi plānēnieši, bija aculieciniece tur notiekošajām pārvērtībām.

 

"Tas ir apsveicami, ko pagasts izdarījis. Man patīk dzīvot Plāņos. Patīk vieta un cilvēki," sevi kā pagasta patrioti raksturo T. Utlova un priecājas par ikvienu labu darbu ciemata sakopšanā. Par tādu viņa nosauc arī tautas nama un klēts remontu.

 Notikums visā novadā
Abas senās Plāņu muižas ēkas pēc firmas "Elor" veiktajiem būvdarbiem ir ieguvušas jaunu, glītu fasādi un jumtu. Tautas namam piedevām siltināti pamati. Nu tam ir arī jaunas kāpnes, uz kurām ved bruģēts celiņš. Pie jauna jumta tikusi pat vecā koka ēka muižas parkā, kurā savulaik atradās skola, bet tagad ierīkoti dzīvokļi.

 
Vēl pirms novadu reformas Plāņu pagasta padome nolēma izlietot pašvaldību apvienošanās mērķdotāciju jeb tā dēvēto novada naudu, lai sakārtotu vairākas ēkas Plāņos, arī muižas kompleksu.

 
Piektdien ciematā bija liels notikums - šo objektu pieņemšana un nodošana ekspluatācijā pēc paveiktajiem būvdarbiem. Lai redzētu padarīto, pagastā ieradās arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, novada izpilddirektors Aivars Auniņš un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.

 
"Strenču novada Plāņu tautas nams", - pie vietējā kultūras centra pieliktā plāksne uzskatāmi raksturo notikušās pārmaiņas pagastā. Visa turienes sabiedriskā dzīve tagad ir skatāma novada mērogā.

 
"Plāņi ir otrā vieta novadā, kurā pēc pašvaldību reformas kaut kas tiek atklāts," objektu pieņemšanu ciematā par nozīmīgu notikumu nosauc novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons.

 
Pirmie svētki bija Jērcēnu pagastā, kur atklāja istabu bērniem ģimenes atbalsta centrā. Jērcēnieši atkal pārņems stafetes kociņu no Plāņiem. Šomēnes viņu pagastā atklās remontēto tiltu pār Kalndzirnavu ezeru.

Nedzert alu, bet iet uz klubu
Savukārt Plāņi tagad var lepoties ar sakoptu ciemata ainavu. Papildu jau minēto seno muižas ēku renovācijai būvdarbi notikuši arī izglītības iestādē, pagastmājas ēkā un daudzdzīvokļu mājā Skolas ielā 5.

 
Piemēram, pagastmājai ir siltinātas ārsienas un remontēta fasāde; 18 dzīvokļu mājai - nomainīts jumta segums un siltināti bēniņi. Pagasta pārvaldes vadītāja Valda Timofejeva skaidro, ka šajā namā ir privatizēti tikai daži dzīvokļi un māju apsaimnieko pašvaldība. Tur atrodas arī pagasta bibliotēka un skolas amatu mācības kabinets.

 
Šajā mājā dzīvo arī T. Utlova. "Jauki, ka ir uzlikts jauns jumts, bet gribētu arī skaistu fasādi. Žēl, ka nesanāca. Kāpņu telpas ir izkrāsotas, bet ne līdz galam," savu viedokli izsaka mājas iedzīvotāja.

 
Viņa arī novēl, lai skaisti saremontētajā tautas namā notiktu pasākumi. "Lai ir vieta, kur jauniešiem lietderīgi pavadīt laiku, nevis aiz stūriem dzert alu. Pulciņus vajag ne tikai skolas vecuma bērniem, bet arī jauniešiem, lai viņi būtu aizņemti," rosina T. Utlova.

 
Līdzīgi domā pie tautas nama sastaptā Daiga Krūmiņa, kura strādā pašvaldības pagaidu sabiedriskos darbos. Ja jau nauda ir ieguldīta, tad māja nevar stāvēt tukša.

 
"Gribas kādreiz ritīgi izdancoties ballē priekš mūsu vecāka gadagājuma paaudzes. Cilvēkus gan grūti ir izvilkt no mājas. Viņi iesūnojuši, jo reti tādas lietas Plāņos notiek. Manā uzskatā mūsu kultūras nama vadītāja Sarmīte Caune gan ir ļoti aktīva ," saka D. Krūmiņa.

 Par ballēm vēl domās
Tautas namā notiek arī skolas sarīkojumi un bērnu pulciņu nodarbības. Plānēnieši pieraduši divas reizes gadā - 18. novembrī un Ziemassvētkos - pie bezmaksas ballēm, jo mūziku apmaksāja pagasta padome.

 
"Cilvēki uz ballēm nāca maz, bet tie bija sirsnīgi pasākumi. Patika, ka uzstājās skolas bērni. Kā būs tagad, novadā, nezinu," nopūšas V. Timofejeva. Novada deputātiem arī jālemj, kas atradīsies renovētajā klēts ēkā - bijušajā noliktavā, kas tagad stāv tukša.


http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10134




Copyright MyCorp © 2010
Make a free website with uCoz

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0