twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2009.gads

Jaunās ģimenes vilina ar dzīvokļiem

18.02.2009.
Autors: Rita Ruska.




Sedas pilsētā mazajiem tiek nodrošināts bērnudārzs

Todien Sedas pilsēta iebraucējus sagaida saulaini priecīga, par ziemu atgādina vien nelielais sals, kas viegli kniebj vaigos.

Izrādās, Sedā tāpat kā Zosēnos gaisa temperatūra parasti par kādu grādu zemāka nekā citviet Latvijā. Tas tādēļ, ka pilsēta ar apkārtnē esošo purvu izvietojusies Tālavas zemienē. Sedas purva daļu aizsargā dabas lieguma statuss, bet apdzīvotā vieta ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Šīs puses viena no pamanāmajām vērtībām ir apkārtnes skaistās dabas ainavas. To vairākums pašreizējo sediešu min kā vienu no daudzajiem plusiem, stāstot, kāpēc viņiem patīk dzīvot tieši šeit.

Lai pilsētai būtu nākotne

Pilsētas domes priekšsēdētājai Irinai Andrejevai Seda ir vieta, kur viņa dzimusi, augusi, skolā gājusi, tad kādu laiku dzīvojusi citā rajonā, bet nu atkal atgriezusies dzimtajā pusē un to ne pret ko citu nemainītu. Aicinot uz šejieni jaunās ģimenes ar bērniem, dome cer savu pilsētu padarīt jaunāku.

"Sedā šobrīd dzīvo 1670 iedzīvotāju, bet vairāk nekā trešdaļa no viņiem ir pensijas vecuma ļaudis. Mūsu pilsētā ir bērnudārzs ar 64 audzēkņiem, vidusskolā mācās 101 skolēns. Būs jaunās ģimenes, būs nākotne gan pirmsskolas bērnu iestādei, gan skolai. Saglabāsies arī darba vietas pedagogiem un audzinātājiem, tas ir ļoti būtiski," norāda I. Andrejeva.

Lai gan Seda piesaista ar savdabīgo arhitektūru, ar namiem, kas būvēti piecdesmito gadu vidū, jaunajām ģimenēm tiek piedāvāti dzīvokļi krietni vēlāk celtajās mājās. Tie ir labiekārtoti trīsistabu un pat viens četristabu dzīvoklis. Piemēram, staļinlaika mājā dzīvokļu platība sasniedz gandrīz 100 kvadrātmetrus, te ir augstie griesti, divi balkoni, ērts istabu izvietojums.

Gados vecāki cilvēki savulaik pārcēlās uz mazākiem mitekļiem, atteicās pat no centrālās apkures, nu situācija mainījusies – malkas sagāde kļūst arvien dārgāka un tagad gandrīz visas mājas apsilda centralizēti. Tieši to vēlas uzsvērt pilsētas domes speciālists Kārlis Kārkliņš, jo interese par dzīvokļiem esot arī pensionāru vidū, taču viņi meklē mazus un ar malku apkurināmus mājokļus, bet to pilsētas rīcībā vairs nav.

Kas patīk jauniešiem

"Pēdējo gadu laikā esam pārdevuši vairāk nekā piecdesmit dzīvokļus. Tas ir pat labi, jo tukšie mājokļi pilsētai rada tikai zaudējumus. Ja cilvēks nevēlas vai pagaidām nespēj nopirkt dzīvokli, to var arī īrēt. Maksa par apkuri ir viens lats kvadrātmetrā, apsaimniekošanas izdevumi – 20 santīmi par kvadrātmetru, un salīdzinājumā ar citu pilsētu izmaksām, tas nav dārgi," min Kārlis Kārkliņš.

Nupat viena no jaunajām ģimenēm iegādājusies Sedā dzīvokli. Jaunieši atzīst, ka te dzīvot ir ļoti izdevīgi, jo viss – veikali, aptieka, ambulance, bērnudārzs, skola – atrodas netālu, visur var aiziet kājām un transporta izdevumi ietaupās. Viņi izvēlējušies arī nelielu dārziņu, kur vasarā audzēt zaļumus un ogas. Cita ģimenīte, divi studenti, kuri audzina vienu bērniņu un gaida otru, mācās Vidzemes augstskolā, dzīvokļu īre prasa lielu daļu no jauniešu budžeta, tāpēc interesējušies par iespējām dzīvot Sedā. Domes priekšsēdētāja Irina Andrejeva priecājas par šādiem atbraucējiem un ļoti labprāt viņus redzētu sediešu vidū.

Runājot par darba iespējām, jāatceras, ka piecdesmitajos gados Sedas purvā darbojās kūdras fabrika, kas zināmā mērā noteica pilsētas iedzīvotāju sastāvu – daudz bija iebraucēju no Krievijas. Daudzi viņu pēcteči turpina dzīvot Sedā, mācās vidusskolā, kas ir krievu skola ar bilingvālo mācību sistēmu. Skolas direktors Dmitrijs Tomaševičs te ieradās ar nosūtījumu pēc augstskolas beigšanas. Jau gandrīz četrdesmit gadus viņš bērniem māca fiziku un trīsdesmit gadus vada skolu. Skaidrā latviešu valodā teic, ka viņam te patīkot cilvēki, daba un darbs skolā.

Kūdras ieguve ārzemnieku ziņā

Kūdras fabrikas vairs nav, kūdras purva apsaimniekošanu turpina akciju sabiedrība "Seda", kas pieder ārvalstu pilsoņiem. Purvā iegūto kūdru fasē un eksportē uz ārzemēm. Sezonas laikā strādniekus joprojām meklē plašā apkārtnē, ved uz Sedu pat ar autobusiem, jo ar vietējo darba rokām nepietiek. A/s "Seda" ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pilsētas budžetā. Daudzi sedieši strādā arī netālajā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kokapstrādes uzņēmumā "Lathol", veco ļaužu aprūpes centrā, kas ir Valkas rajona padomes pārziņā, bet atrodas Sedā. Darba iespējas ik jauno mācību gadu rodas vairāku mācību priekšmetu, lielākoties svešvalodu, skolotājiem.

Budžeta nauda un novadu reformai paredzētie apvienošanās līdzekļi devuši iespēju pilnībā renovēt Sedas siltumapgādi – uzstādīts jauns apkures katls un nomainīti siltumtrases vadi. Pilsēta atteikusies no sava tradicionālā apkures veida – kūdras, jo tās kvalitāte arvien pasliktinājusies. Tagad dzīvokļus un iestādes silda ar akmeņoglēm. Naudas trūkuma dēļ apturēta iecere atjaunināt pilsētas ūdens apgādes sistēmu. Tikai apturēta, jo šķiet, ka pilsētas domes darbinieki nav no tiem, kuri tik viegli atteiksies no iespējām uzlabot savu cilvēku dzīves apstākļus. Neziņa gan saista nākotnes izredzes, jo šajā gadā tiks izveidots Strenču novads, kurā līdz ar kaimiņpagastiem iekļausies arī Sedas pilsēta ar lauku teritoriju.

Ar piecus kilometrus attālajiem Strenčiem sediešiem ir visciešākā saistība – uz turieni dodas mācīties daudzi skolēni, te ir arī mūzikas skola un citas iespējas izkopt bērnu intereses. Tas gan nenozīmē, ka savas nodarbes nebūtu Sedā. Te var sportot, ziemā slēpot, vasarā peldēties kādā no tuvējām upēm vai ezerā. Var izmantot mežu bagātības – ogot un sēņot, bet purvā salasīt senāk ieaudzētās lielogu dzērvenes.

***

Uzziņa

Attālums no Sedas līdz

Strenčiem 5 km,

līdz Valkai 30 km,

līdz Valmierai 25 km

līdz Smiltenei 30 km

Iedzīvotāju skaits 1670,

pensionāri 38%

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sociala.palidziba/?doc=47897

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0