twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2010.gads

"Saulstariņš” sniegs atbalstu ģimenēm

Inga Karpova 03.08.2010. 06:10   Izdrukāt
Šovasar Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē sāk darboties ģimenes atbalsta un diennakts centrs "Saulstariņš". Projekta laikā, kas ilgs 11 mēnešus, Plāņu skola kļūs par daudzfunkcionālu izglītības iestādi ar ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centru pirmsskolas un skolas vecuma bērniem.

 

Skolas direktore Guntra Dūle stāsta, ka skolas ēkā darbojas arī bērnudārzs. Aizvadītajā mācību gadā skolā mācījās nedaudz vairāk kā 70 skolēnu. Direktore lēš, ka arī jaunajā mācību gadā skolu apmeklēs tikpat daudz bērnu.

 "Saulstariņa" vadītāja Ingrīda Apsīte atklāj, ka ideju par centra izveidi viņa lolojusi jau sen, jo "dzirdēt mīļus vārdus un redzēt labus darbus - tā ir liela laime, bet vēl lielāka laime ir teikt mīļus vārdus un darīt labus darbus".

 To īstenot palīdzēja projekta līdzautori - "Sorosa fonda - Latvija" iniciatīvas "Pārmaiņu iespēju skolām" darbinieki. Centru gandrīz gadu finansēs Sorosa fonds, bet pēc tam tā darbību solījusi nodrošināt Strenču novada dome. Jāpiezīmē, ka novada teritorijā - Jērcēnos - arī darbojas ģimenes atbalsta centrs.
Centra mērķauditorija būs vietējie, kā arī apkārtējo pagastu, piemēram, Trikātas (Beverīnas novads) dzīvojošie, skolēni un bērni, vecāki un citi ģimenes locekļi, kā arī bez darba esošie jaunieši.

 Pirms projekta izstrādes, tā autori veica aptaujas un analizēja situāciju, lai noskaidrotu, vai centrs būs vajadzīgs iedzīvotājiem un tā izveide būtu lietderīga. I. Apsīte apgalvo, gan apkopotā informācija, gan arī viņas kā pedagoga pieredze liecinājusi, ka centrs ir vajadzīgs. Vēl viens no aspektiem, kāpēc bija jādomā par jaunas darbības meklēšanu, ir straujā skolēnu skaita samazināšanās. Tā nav raksturīga tikai Plāņiem, bet daudzām mazajām Latvijas izglītības iestādēm.

 "Saulstariņā" sniegs atbalstu ģimenēm ar bērniem, konsultējot, izglītojot tās un rīkojot nodarbības vecākiem. Centra speciālisti ģimenēm ar bērniem nodrošinās sociālo un psiholoģisko atbalstu. Bērni varēs uzturēties drošā un atbalstošā vidē, īpaši situācijās, kad ģimenē kāda iemesla dēļ to nevarēs nodrošināt. Centrā ir iekārtota arī mājīga guļamistaba ar vairākām gultām, domāta arī maziem bērniem.

 I. Apsīte cer, ka Plāņos paveras iespējas pilnvērtīgākai brīvā laika pavadīšanai bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, jo te varēs darboties radošajās darbnīcās, apmeklēt vairāku interešu pulciņu nodarbības, gaumīgi iekārtotas rotaļu un spēļu istabas, grāmatu stūrīti un skatīties televīzijas pārraides. Vadītāja ierosina šeit pulcēties arī pagasta pensionāriem vai citām interešu grupām. Šeit varēs saņemt arī psiholoģisko, sociālo un cita veida palīdzību.

 Ir jau nokomplektēta "Saulstariņa" komanda - četri pulciņa vadītāji, trīs skolotāju palīgi, sociālais darbinieks un iestādes vadītāja.

 "Centra atklāšana ir nozīmīgs mirklis visam novadam, bet jo īpaši - Plāņu pagastam- , jo tā skolai ir jauna iespēja attīstīties, kā arī meklēt un atrast arvien jaunus darbības virzienus," secina novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=15797

                               Plāņos šodien stāda bērzu birzi
Inga Karpova 05.05.2010. 12:47   Izdrukāt
Šodien pie Plāņu pamatskolas skolēni, skolotāji, pašvaldības un Valmieras mežniecības darbinieki iestādīja bērzu birzi.

Pasākums notika, atsaucoties lauksaimniecības ministra Jāņa Dūklava un Pašvaldības savienības priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa aicinājumam "Par zaļu un neatkarīgu Latviju".

 

Akciju ar bērza stādiem atbalstīja AS "Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētava, kā arī tautieši Kanādā.
Pēc darba bija atpūta pie ugunskura un mielošanās ar karstu zupu.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=14450


Plāņi nav nekāda čuhņa

Inga Karpova 29.04.2010. 09:38   Izdrukāt
"Lai beidz runāt, ka Plāņi ir baigā bedre un čuhņa. Es varu parādīt daudz vairāk bedru. Mani kaitina, ja kāds prasa, kā es varu dzīvot Plāņos. Tad saku, lai atbrauc un paskatās, kā mēs te dzīvojam. Plāņos esot daudz dzērāju. Pasakiet, kur viņu nav. Smiltenē viņi sēž pilsētas centrā, pie mums - savās mājās," kaismīgi savu dzimto pusi aizstāv 35 gadus vecā Nadīna Pliskava.

Nadīna ir viena no tiem daudziem tūkstošiem bezdarbnieku, kas iesaistījušies tā saucamajā simtlatnieku projektā. Tas nebūtu nekas īpašs, ja vien viņa kā vairums simtlatnieku strādātu apkārtnes uzkopšanā.

 

Vada dramatiskos kolektīvus
Jāteic, jaunajai sievietei ir paveicies, jo viņa var darīt to, kas padodas un ir tuvs sirdij. Nadīna pēc profesijas ir kultūras pasākumu organizatore, tāpēc nākamos sešus mēnešus viņa Plāņu tautas namā vadīs divus bērnu dramatiskos kolektīvus un aerobikas nodarbības pieaugušajiem, kā arī piedalīsies vietējās kultūras dzīves aktivizēšanā un organizēšanā. Kolektīvu nodarbības sākas pēcpusdienā un ilgst līdz pat vēlai vakara stundai.


Plāņu pagasta iedzīvotāja par bezdarbnieci kļuva pirms pusotra gada. Viņa strādāja kādā celtniecības firmā par sagādnieci, bet, sākoties dižķibelei, darbavieta bankrotēja. Beidzoties bezdarbnieku pabalstam, plānēniete pieteicās šim projektam un veiksmīgi sagaidīja savu rindu.

 

Pavisam Plāņos un Jaunklidzī nodarbināti vairāk nekā 20 bezdarbnieku, kas pārsvarā strādā apkārtnes sakopšanā.


Plāņu tautas nama vadītāja Sarmīte Caune atzīst, ka sen Plāņu pagasta apdzīvotās vietas nav bijušas tik sakoptas. Lielās talkas dienā pat īsti neesot bijis ko darīt, tāpēc netālu no tautas nama ierīkots volejbola laukums un nokrāsota satiksmes autobusu pietura.

 

Negrasās pamest Latviju
Lai arī stipendija par darbu nav visai liela, Nadīna slavē šo iespēju arī laukos cilvēkiem strādāt un nopelnīt iztikai. Viņa ir ļoti optimistiska būtne, kas ne vien ir savas dzimtās vietas patriote, bet arī viena no tiem, kura negrasās labākas dzīves meklējumos pamest Latviju. Nadīnai ir šāda iespēja, jo brālis un māsa jau devušies uz ārzemēm pelnīt iztiku.

 

Viņa uzskata, ja vien cilvēkam ir apgriezieni un uzņēmība, tad var dzīvot arī Latvijā. Ja gribas izjust pilsētas atmosfēru, viņa divas reizes nedēļā dodas uz Smilteni, lai piedalītos vietējā Tautas teātra mēģinājumos un izrādēs. Un tā jau 13 gadus. Pašlaik viņa kopā ar bērniem aktīvi un radoši gatavojas Pogu ballei.

 

Tā būs veltīta četriem Plāņu pamatskolas 9. klases beidzējiem, kuri par skolā pavadītajiem gadiem saņems piemiņas veltes. Nadīna bija arī viena no tiem aktīvajiem un drosmīgajiem vecākiem, kuri neļāva likvidēt vietējo skolu. Sieviete apzinās, ka skolas nākotne tuvākajos gados ir apdraudēta, jo bērnu pagastā paliek arvien mazāk.

 

Toties būs bērnudārzs un, ja paveiksies, sākumskola, kā arī taps ģimenes atbalsta centrs. Sieviete tic, ka dzimtajai vietai ir nākotne, tikai pašiem iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem un jāgrib mainīties, cerot, ka viss izdosies.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=14337



Plāņos posīs pagasta centru

Inga Karpova 21.04.2010. 08:23   Izdrukāt
Sestdien iedzīvotāji nolēmuši sakopt pagasta centru - iecerēts nokrāsot auto pieturas ēkas fasādi un sētu, kā arī pabeigt labiekārtot puķudobi un skolas teritorijā atjaunot bērnu rotaļlaukumu.

Savukārt jaunieši apņēmušies sakārtot volejbola laukumu. Plāņu tautas nama vadītāja Sarmīte Caune stāsta, ka plānēniešos jūtama vēlme sakārtot apkārtējo pagastu. Ieceru ir daudz, tikai tās visas jāpaspēj īstenot. Paralēli labiekārtošanas darbiem norit gatavošanās Pogu ballei. Pasākumu pirmo reizi rīko par godi Plāņu pamatskolas 9. klases absolventiem.


"Ja vidusskolēniem ir Žetonu vakars, mums būs Pogu balle," skaidro S. Caune. Viņa atklāj, ka tam teatralizētus uzvedumus iestudē ne tikai skolēni, bet arī pedagogi un vecāki.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=14182

Plāņos veidos diennakts bērnu centru

Sandra Pētersone 04.11.2009. 09:02   Izdrukāt
Viens no Strenču novada domes iesniegtajiem trijiem projektiem guvis atbalstu Sorosa fonda - Latvija izsludinātajā programmā "Pārmaiņu iespējas skolā".

 

Šīs programmas mērķis ir veicināt skolu pārveidi par daudzfunkcionāliem izglītības, kultūras vai sociālā atbalsta centriem. Tas attiecas uz izglītības iestādēm ar nelielu audzēkņu skaitu.
Strenču novada dome iesniedza trīs projektus par piedāvājuma dažādošanu Strenču mūzikas skolā un Strenču novada vidusskolas Sedas filiālē un Plāņu filiālē.


Novada domes Attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Līga Sovere informē, ka otrajai kārtai vērtēšanas komisija izvirzīja projektus par kultūras, izglītības, sporta un sociālā atbalsta centra izveidi Strenču novada vidusskolas Sedas filiālē un ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveidi skolas Plāņu filiālē. No tiem atbalstu ieguva Plāņu filiāles projekts.


Apstiprinātie projekti jāīsteno no šā gada decembra līdz 2011. gada janvārim. Maksimālā naudas piešķīruma summa ir 25 tūkstoši eiro.


L. Sovere skaidro, ka, pateicoties projektam, Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē skola varēs nodrošināt vēl vairāk papildu funkciju, kas saistītas ar sociālā atbalsta sniegšanu un ārpusstundu aktivitātēm."Diennakts centrā bērni pēc stundām varētu apmeklēt pulciņus un tiktu pieskatīti. No sociālajiem darbiniekiem saņemtā informācija norāda, ka šāds pakalpojums būtu noderīgs diezgan daudzām ģimenēm," saka L. Sovere.


Strenču novada dome līgumu ar Sorosa fondu - Latvija noslēgs 6. novembrī. Par projektu atbildēs Plāņu filiāles skolotāja Ingrīda Apsīte.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10946

Plāņu pagastā plāno veidot satikšanās vieta

Sandra Pētersone 28.10.2009. 08:28   Izdrukāt
Arhitekta Armanda Bisenieka izstrādātajā projektā redzams, ka saieta nams būs ar interesantu arhitektonisko risinājumu, - atgādinās senlatviešu riju. Mūsdienu akcentu vienstāva ēkai piešķirs stiklotais jumts.

Iespēja uzbūvēt saieta namu radās, uzrakstot projektu un iesniedzot to Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu naudu. Pašvaldības līdzfinansējumam bijusī Plāņu pagasta padome ietaupīja aptuveni 60 tūkstošus latu no novadu apvienošanās naudas - 200 tūkstošiem latu.

 

Uzziniet, kur Plāņu pagastā cels saieta namu! Vairāk par šo ideju lasiet ceturtdienas, 29. oktobra, laikrakstā "Ziemeļlatvija".

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10790

Plāņu ciematā par "novada naudu” sapoš vienu ēku aiz citas

Sandra Pētersone 21.09.2009. 12:10   Izdrukāt
Veikals, kurā par pārdevēju strādā Tatjana Utlova, atrodas blakus Plāņu muižas kompleksam. Šovasar, ik dienu ejot uz darbu, jaunā sieviete, tāpat kā citi plānēnieši, bija aculieciniece tur notiekošajām pārvērtībām.

 

"Tas ir apsveicami, ko pagasts izdarījis. Man patīk dzīvot Plāņos. Patīk vieta un cilvēki," sevi kā pagasta patrioti raksturo T. Utlova un priecājas par ikvienu labu darbu ciemata sakopšanā. Par tādu viņa nosauc arī tautas nama un klēts remontu.

 

Notikums visā novadā
Abas senās Plāņu muižas ēkas pēc firmas "Elor" veiktajiem būvdarbiem ir ieguvušas jaunu, glītu fasādi un jumtu. Tautas namam piedevām siltināti pamati. Nu tam ir arī jaunas kāpnes, uz kurām ved bruģēts celiņš. Pie jauna jumta tikusi pat vecā koka ēka muižas parkā, kurā savulaik atradās skola, bet tagad ierīkoti dzīvokļi.

 


Vēl pirms novadu reformas Plāņu pagasta padome nolēma izlietot pašvaldību apvienošanās mērķdotāciju jeb tā dēvēto novada naudu, lai sakārtotu vairākas ēkas Plāņos, arī muižas kompleksu.

 


Piektdien ciematā bija liels notikums - šo objektu pieņemšana un nodošana ekspluatācijā pēc paveiktajiem būvdarbiem. Lai redzētu padarīto, pagastā ieradās arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, novada izpilddirektors Aivars Auniņš un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.

 


"Strenču novada Plāņu tautas nams", - pie vietējā kultūras centra pieliktā plāksne uzskatāmi raksturo notikušās pārmaiņas pagastā. Visa turienes sabiedriskā dzīve tagad ir skatāma novada mērogā.

 


"Plāņi ir otrā vieta novadā, kurā pēc pašvaldību reformas kaut kas tiek atklāts," objektu pieņemšanu ciematā par nozīmīgu notikumu nosauc novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons.

 


Pirmie svētki bija Jērcēnu pagastā, kur atklāja istabu bērniem ģimenes atbalsta centrā. Jērcēnieši atkal pārņems stafetes kociņu no Plāņiem. Šomēnes viņu pagastā atklās remontēto tiltu pār Kalndzirnavu ezeru.

 

Nedzert alu, bet iet uz klubu
Savukārt Plāņi tagad var lepoties ar sakoptu ciemata ainavu. Papildu jau minēto seno muižas ēku renovācijai būvdarbi notikuši arī izglītības iestādē, pagastmājas ēkā un daudzdzīvokļu mājā Skolas ielā 5.

 


Piemēram, pagastmājai ir siltinātas ārsienas un remontēta fasāde; 18 dzīvokļu mājai - nomainīts jumta segums un siltināti bēniņi. Pagasta pārvaldes vadītāja Valda Timofejeva skaidro, ka šajā namā ir privatizēti tikai daži dzīvokļi un māju apsaimnieko pašvaldība. Tur atrodas arī pagasta bibliotēka un skolas amatu mācības kabinets.

 


Šajā mājā dzīvo arī T. Utlova. "Jauki, ka ir uzlikts jauns jumts, bet gribētu arī skaistu fasādi. Žēl, ka nesanāca. Kāpņu telpas ir izkrāsotas, bet ne līdz galam," savu viedokli izsaka mājas iedzīvotāja.

 


Viņa arī novēl, lai skaisti saremontētajā tautas namā notiktu pasākumi. "Lai ir vieta, kur jauniešiem lietderīgi pavadīt laiku, nevis aiz stūriem dzert alu. Pulciņus vajag ne tikai skolas vecuma bērniem, bet arī jauniešiem, lai viņi būtu aizņemti," rosina T. Utlova.

 


Līdzīgi domā pie tautas nama sastaptā Daiga Krūmiņa, kura strādā pašvaldības pagaidu sabiedriskos darbos. Ja jau nauda ir ieguldīta, tad māja nevar stāvēt tukša.

 


"Gribas kādreiz ritīgi izdancoties ballē priekš mūsu vecāka gadagājuma paaudzes. Cilvēkus gan grūti ir izvilkt no mājas. Viņi iesūnojuši, jo reti tādas lietas Plāņos notiek. Manā uzskatā mūsu kultūras nama vadītāja Sarmīte Caune gan ir ļoti aktīva ," saka D. Krūmiņa.

 

Par ballēm vēl domās
Tautas namā notiek arī skolas sarīkojumi un bērnu pulciņu nodarbības. Plānēnieši pieraduši divas reizes gadā - 18. novembrī un Ziemassvētkos - pie bezmaksas ballēm, jo mūziku apmaksāja pagasta padome.

 


"Cilvēki uz ballēm nāca maz, bet tie bija sirsnīgi pasākumi. Patika, ka uzstājās skolas bērni. Kā būs tagad, novadā, nezinu," nopūšas V. Timofejeva. Novada deputātiem arī jālemj, kas atradīsies renovētajā klēts ēkā - bijušajā noliktavā, kas tagad stāv tukša.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10134

Plāņu pagastā vietējie veikalnieki karo pret konkurentiem

Inga Karpova 19.01.2009. 15:04   Izdrukāt
Katru otrdienu un piektdienu Plāņu pagasta Jaunklidzī pietur autoveikals, kuru vietējie iedzīvotāji spiesti sagaidīt klajā laukā - vietā, kur beigusies apdzīvotā vieta. Diemžēl vairāki pensionāri vairs nespēj mērot tik tālu ceļu līdz autoveikala pieturvietai.

 

Piektdien, pūšot stindzinošam vējam un salam kožot vaigu galos, Jaunklidzī pie "Liepu" māju ceļgala jau ap pusdienlaiku pulcējās vietējie, lai sagaidītu autoveikalu no Valmieras rajona Kocēnu pagasta. Gaidītāju pulkam pievienojās arī "Ziemeļlatvija", lai uzklausītu iedzīvotāju stāstījumu par konfliktu starp pircējiem un vietējiem tirgotājiem - Zinaīdu un Nikolaju Žuravļoviem.

 

Konflikts slēpjas apstāklī, ka aizvadītajā gadā autoveikala pieturvieta bija pie Jaunklidža centrā esošās privātēkas, kur pašlaik darbojas bibliotēka, bet tagad autoveikalam tur aizliegts apturēt. Gaidītāji no vēja un lietus varēja paglābties siltā patvērumā.

 

 Visvairāk priecājās vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kuriem ir stipri ierobežotas pārvietošanās iespējas, jo arī viņiem netika liegta iespēja no pensijas ietaupīt kādu santīmu. Autoveikalā, salīdzinot ar vietējo veikalu, vairākām precēm ir zemākas cenas. Piemēram, autoveikalā piedāvā vairāku veidu baltmaizi, pat par18 santīmiem. Savukārt vietējā tirgotavā "Lauku" baltmaizes klaipiņš vakar maksāja 34 santīmus.

 
Jau kādu laiku autoveikalam iespēja tirgoties pie bibliotēkas ir liegta pat ar Plāņu pagasta padomes lēmumu, jo vietējā veikala īpašnieki Žuravļovi uzsāka tiesas procesu, pamatojoties uz likuma, kas aizliedz autoveikalam tirgoties tur, kur strādā stacionārais veikals, neievērošanu.

Prasības iesniedzēji joprojām turpina tiesāties ar Plāņu pagasta pašvaldību - aizvadītā gada beigās tā saņēmusi Administratīvās tiesas lēmumu par morālā un materiālā kaitējuma piedziņu no pašvaldības 10 tūkstošu latu apmērā.

Vietējā pašvaldība pēc kādas pensionāres vairākkārtējiem lūgumiem atļāva autoveikalam apstāties viņas mājas ceļgalā, lai 80 gadus vecā kundze varētu nopirkt produktus. Drīz vien sekoja kārtējais Žuravļovu ierosinātais tiesas process. "Mēs cīnāmies par izdzīvošanu," uzskata veikala īpašniece Zinaīda Žuravļova.

 
Plāņu pagasta priekšsēdētāja Valda Timofejeva atzīst, ka tāda situācija, kas izveidojusies Jaunklidzī, nav nekur citviet Latvijā. Viņa atzīst, ka ir sarežģīti strādāt, jo sākotnēji iedzīvotāji vainoja pašvaldību, ka autoveikals vairs nepietur centrā.

 

Kā pozitīvu piemēru V. Timofejeva min kaimiņus trikātiešus, kur katru ceturtdienu laukumā iepretim vietējiem veikaliem darbojas neliels tirgus un iedzīvotāji var iegādāties svaigas zivis, gaļas izstrādājumus un rūpniecības preces. V. Timofejeva lūgs jurista palīdzību, lai tiesā iesniegtu pretprasību Administratīvās tiesas lēmumam.

 
Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale stāsta, ka pagastā ir noteikta publiska vieta izbraukuma tirdzniecībai, kā arī tirgotāji pašvaldībai maksā tirgus nodevu. Pirms kāda laika pašvaldībai bija jāatrisina sarežģījumi saistībā ar veikalu Vālē, kura īpašnieki arī izteica iebildumus par kāda autoveikala pieturvietu netālu no veikala.

 

Konflikts atrisinājās bez "asins izliešanas", un šobrīd pašvaldība, autoveikaliem izsniedzot atļaujas tirdzniecībai, nosaka arī maršrutu. C. Purgale ir neizpratnē par notiekošo Jaunklidzī un izteic priekšlikumu kādam uzņēmīgam cilvēkam izveidot veikalu Žuravļoviem blakus mājā. "Vai arī tad viņi uzsāks karu pret savu konkurentu?" spriež C. Purgale.

 
Arī Ēveles pagastā, netālu no vietējās aptiekas, divas reizes nedēļā pietur autoveikals. Pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Gaumane stāsta, ka autoveikalā galvenokārt iepērkas tie iedzīvotāji, kuriem ir grūtības nokļūt līdz centrā esošajam veikalam.

 
Gaidot autoveikalu, kaimiņi pārrunā vietējos un arī valsts karstos politiskos notikumus. Visi kā viens "Ziemeļlatvijai" pauž neizpratni par Žuravļovu rīcību, norādot, ka viņiem pret vietējiem vajadzēja izturēties ar sapratni, nevis uzsākt karu. Tas neveicinot vēlmi iepirkties vietējā veikaliņā.

 
"Mūsdienās ir jāiepērkas tur, kur lētāk. Pensijas ir mazas, kā lai izdzīvojam, ja netaupīsim katru santīmu?" jautā Jaunklidža iedzīvotāja Līga Kravaine, kura arī piektdien gaidīja atbraucam autoveikalu. Sieviete žēlo 90 gadus veco Arvīdu Ledauski, kurš pa slideno šoseju nespējot atnākt uz attālajām "Liepu" mājām.

 
"Vietējā dārgajā veikalā neiepērkos. Apmeklēju tikai autoveikalu, kur vienmēr ir svaiga un lēta, gandrīz par pašizmaksu, maizīte. Mums atved preces arī uz pasūtījuma. Nepatīk man arī Žuravļovu attieksme pret pircējiem," atklāj Edgars Bormanis. Viņš norāda, ka dzīve piespiedusi rēķināt katru santīmu, tāpēc ir sašutis par veikalnieku neiejūtīgo rīcību.

 
Vietējais iedzīvotājs Jānis uzskata, ka "pašvaldībai nav interesanti cīnīties ar uzņēmējiem, jo viņi taču maksā nodokļus". Viņš uzskata, ka būs vien jāsamierinās ar vēl ilgu stāvēšanu vējā, sniegā un salā, jo rezultāta par labu iedzīvotājiem nebūs.

 
Autoveikala pārdevēja Iveta Lagaine atzīst, ka nekur citviet, kur piestāj autoveikals, nav šādu problēmu. Tomēr, neskatoties uz to, autoveikals negrasās no sava maršruta izslēgt Jaunklidzī dzīvojošos pircējus, jo zina, ka viņus vienmēr gaida.

 
Pircējiem ir tiesības izvēlēties, ko un kur par savu naudu pirkt. Savukārt uzņēmēju ziņā ir domāt, kā sarūpēt to preci, dēļ kuras pircējs nāks tieši uz viņa veikalu.


http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=6571


Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0