twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2011.gads

Strencēniete toršu cepšanu vasarās piebremzē dārza labumu dēļ

Sandra Pētersone 02.07.2011. 10:06   Izdrukāt
Toršu cepējas Vijas Smilgas privātmāju Strenčos, Ziedugravas ielā, atrast ir viegli. Zaļi nokrāsotais namiņš izceļas jau no attāluma, turklāt arī skurstenis ir zaļš. "Tā ir mana mīļākā krāsa," pasmaida saimniece.
Šobrīd viņas brīvo laiku pēc sanitāres darba Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā no rīta līdz vakaram aizņem rosīšanās dārzā. Taču, ja kādam radiniekam būs svētki, Vija, vienalga, ceps īstu lauku torti. Bez tādas dāvanas viņa uz svinībām nemaz nedrīkst ierasties.

Biskvīta toršu meistare savulaik bijusi Vijas mamma Vallija.

 

Šogad maijā viņa nosvinēja 92. dzimšanas dienu. Konditora prasmi pūrā saņēmušas visas trīs meitas, maziņas skatoties, kā strādā mamma. Vija, tāpat kā Valmierā dzīvojošā māsa Līga, lauku tortes cep jau kopš jaunības. Šis kārums regulāri tiek celts galdā gan savās jubilejās, gan tuvinieku godos.

 

Patīk, tāpēc neapnīk, teic Vija un labprāt dalās receptē ar "Ziemeļlatvijas" lasītājiem. Nekāds noslēpums tas neesot. Vienīgi jāapbruņojas ar pacietību. Lai izceptu īstu lauku torti, paiet gandrīz puse dienas. Un vēl vēlams šādu kūku cept malkas krāsnī. Garšos daudz labāk.

 

Vijai patīk saimniekot virtuvē un gatavot arī citus ēdienus, vienīgi ar nosacījumu, lai šis process neaizņemtu daudz laika.

 

Vairāk lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" sestdien, 2. jūlijā. 

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=22467

Dārzkopji uzloka piedurknes un pošas pavasara darbiem

Sandra Pētersone 07.04.2011. 11:11   Izdrukāt
Kopš strauji saplakušas sniega kupenas, pagalmos un mazdārziņos manāmi arvien vairāk ļaužu, garajā ziemā noilgojušies pēc pavasara darbiem. Strencēnietis Imants Dukurs drīz piķēs paša izaudzētos tomātu dēstus.

Dienā podiņi ir sanesti pensionāra privātmājas siltumnīcā, kur dēsti sildās pavasara saulītē. Gurķiem atvēlētā siltumnīca zemāk, dārza terasē, šobrīd vēl ir tukša. Tas drošībai, jau nu Gaujas ūdeņi atkal atplūst līdz dārzam, kā pērn, un appludina siltumnīcu un saimniecības ēku.


Krasta ielas privātmājas Strenčos, kur dzīvo arī I. Dukurs, atrodas tuvu Gaujai. Upe no ledus segas jau atbrīvojusies, tomēr ledus iešana augštecē vēl nav sākusies. Tomēr I. Dukurs šopavasar lielus plūdus neprognozē, jo zeme daudzviet ir atkususi. Tāpēc vairāk par ūdens iešanu Gaujā viņa domas aizņem dārza darbi.


17. martā iesētie tomāti podiņos pastiepušies pietiekami gari, lai ķertos pie piķēšanas. Pirmos tomātus I. Dukurs cer nogaršot jūlija vidū. Agrāk viņš tomātu un gurķu audzēšanai pievērsās nopietnāk, līdz secināja, ka siltumnīcas apsildīšana neatmaksājas.


Siltumnīcas apsildīt ir vērts tad, ja stādus audzē lielos apjomos kā tirgus preci, piekrīt smiltenietis Pēteris Vilks. Marta sākumā iesēto tomātu un gurķu stādus viņš jau ir izpiķējis, sastādījis kastītēs un podiņos un salicis apsildāmajās siltumnīcās. Pirmo tomātu ražu dārzkopis cer sagaidīt jūnija sākumā, bet gurķus - vēl ātrāk.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=20778

Jānis Ķirsis atzīst, ka biznesā jāstrādā 12 un pat 14 stundas dienā

Aivars Zilbers 29.01.2011. 15:37   Izdrukāt
Var tikai pabrīnīties, cik daudzās jomās bijušais strencēnietis un tagadējais valmierietis Jānis Ķirsis savos 29 gados ir paguvis iesaistīties un aktīvi darboties.

Jaunietim pamatdarbs ir akciju sabiedrības "Citadeles banka" Valmieras filiālē, kur viņš ir vecākais kredītu projektu vadītājs. Līdztekus bankas ierēdņa pienākumu veikšanai viņš vēl nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Savukārt dzimtajā Strenču pilsētā Jānis ir novada domes deputāts, kā arī Strenču evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks. Paziņas viņu atceras arī kā aktīvu dejotāju mākslinieciskajā pašdarbībā. Šogad viņš kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās.

 

Pats Jānis par sevi saka, ka viņš savu mērķu noteikšanā ik pa laikam latiņu paceļ augstāk, jo apstāšanās patiesībā ir stagnācija un tad jau līdz lejupslīdei nav tālu.

 

Uz mērķi jāorientējas jau vidusskolā

Pēc Strenču pamatskolas pabeigšanas J. Ķirsis mācības turpināja Valmieras Viestura vidusskolā, bet pēc tās iestājās Banku augstskolā, kurā ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadīšanā. Pirms darba "Citadeles bankā" viņš ir strādājis arī Valsts ieņēmumu dienestā un Latvijas Krājbankas Valmieras filiālē.

 

"Pēc darba Krājbankā nodibināju savu uzņēmumu "J & J property", ko vadu joprojām. Uzņēmumam pieder nekustamais īpašums, un es tajā nodarbojos ar telpu iznomāšanu," ar savu biznesu iepazīstina J. Ķirsis.

 

Jānis uzskata, ka mūsdienās jauniešiem, kuri vēlas strādāt labi atalgotu darbu, uz to sevi jānoskaņo jau vidusskolā un attiecīgi nopietni jāmācās, lai iecerēto sasniegtu. "Tomēr izglītība ne vienmēr ir noteicošais faktors panākumiem. Bieži daudz ko nosaka cilvēka personīgās īpašības un viņa spēja sevi orientēt uz iecerēto mērķi," apliecina Jānis.

 

Izglītībai jāveicina valsts attīstība

J. Ķirsis piekrīt nereti dzirdētajam, ka labāku Latviju varēs izveidot jaunā paaudze, un atzīst, ka pats kā tās pārstāvis cenšas kaut ko izdarīt sava novada un vienlaikus arī valsts labā. Atgādinu, ka šī jaunā paaudze tomēr iet mazumā, jo liela daļa aizbrauc uz ārzemēm.

 

"Es nenosodu aizbraucējus, jo katrs pats izvēlas savu ceļu dzīvē un pēc saviem ieskatiem meklē laimi. Protams, izglītība varētu būt tā lieta, kas atvieglo laba darba dabūšanu šeit, bet, pēc manām domām, galvenā problēma ir tā, ka pati izglītības sistēma nav tā strukturēta, lai veicinātu valsts nostiprināšanos un izaugsmi, kas nozīmē arī jaunas darbavietas.

 

Mums ir pietiekami liels skaits ekonomistu, juristu un sociālās jomas speciālistu, bet nav daudz eksakto zinātņu speciālistu, kas varētu radīt jaunu potenciālu ražotnēm. Tagad virzība uz to sākusies Lauksaimniecības universitātē. Šajās izglītības jomās finansējumam vajadzētu būt prioritāram, lai mums rastos jauni spējīgi speciālisti ražošanas attīstīšanai. Tas būtu intelektuāls potenciāls, kas varētu kaut ko sākt darīt no jauna," apliecina Jānis.

  Vairāk lasīt šeit

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=19195

Strencēnietis Andris Delviņš savu jaunāko lomu uztver ļoti personiski

Sandra Pētersone 13.01.2011. 13:52   Izdrukāt
Pat kolēģi J. Ziemeļnieka Strenču Tautas teātrī īsti nezina, ko ārpus mēģinājumiem un izrādēm dara strencēnietis Andris Delviņš, aktieris ar 30 gadu stāžu un tajos nospēlētām 25 lomām.

"Lieku viņš nerunā," teic teātra režisors Andris Liepiņš.


Arī uz sarunām ar žurnālistiem Andris Delviņš nav īpaši čakls. Pēc savas pirmās intervijas, ko sniedzis dzejniecei Amandai Aizpurietei, vēl mācoties Valmieras Viestura vidusskolā, juties kā divas treknas kūkas apēdis, - pārāk pareizs tajā parādīts.


Tomēr tagad, pirms pirmizrādes, Leldes Stumbres viencēliena "Kronis" Strenču novadā kultūras centrā, Andris Delviņš "Ziemeļlatvijai" ļauj nedaudz ieskatīties savā dzīvē. Viņam ir arī sava recepte, kā saglabāt labu veselību. Sarunu ar aktieri lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" sestdien, 15. janvārī.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/portreti/raksts.html?xml_id=18799
Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0