twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - 2012.gads

Aicina "Radošā istaba” Strenčos

Jau otro gadu bērnus uz nodarbībām aicina "Radošā istaba". Tas ir interešu izglītības pulciņš jeb mākslas studija, ko Strenču mūzikas skolas pagrabstāva telpās vada Kristiāna Buliņa.

Nodarbības var apmeklēt gan pirmsskolas vecuma bērni, gan skolēni. Viņi mācās veidot no māla, darboties ar krāsām, ģipsi un citiem materiāliem.


Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule atzinīgi vērtē šāda pulciņa darbošanos viņas vadītajā iestādē, jo bērniem tā ir iespēja izteikt sevi arī mākslā.


Nākamās nodarbības studijā "Radošā istaba" notiks pēc skolēnu brīvlaika, 6. un 7. novembrī. Sākums - pulksten 16.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=29175

Strenču mūzikas skola svinēs 25 gadu jubileju

Nākamajā nedēļā jubileju svinēs Strenču mūzikas skola. Skolai aprit 25 gadi, kuru laikā šo profesionālās ievirzes izglītības iestādi absolvējuši 160 audzēkņi.

Absolventus, tagadējos audzēkņus, viņu vecākus, citus Strenču novada ļaudis un tālākus ciemiņus skola aicina uz savai jubilejai veltītu koncertu, kas notiks piektdien, 2. martā, Strenču kultūras namā.


Savu solokoncertu jubilārei dāvinās novadniece, Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska. Arī viņa ir Strenču mūzikas skolas absolvente. Koncerts sāksies pulksten 18.


Vairāk, tai skaitā I. Šļubovskas atmiņas par mācībām Strenču mūzikas skolā, lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" piektdien, 24. februārī
http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=25899

INGAS ŠĻUBOVSKAS SOLOKONCERTS
21.02.2012



2012. gada 2. martā plkst. 18:00 

Strenču kultūras namā

Strenču mūzikas skola savu 25 gadu jubileju svin ar Latvijas Nacionālās operas solistes

INGAS ŠĻUBOVSKAS SOLOKONCERTU

Pie klavierēm: viena no spožākajām Latvijas jaunās paaudzes pianistēm, Cīrihes Mūzikas augstskolas studente AGNESE EGLIŅA

Programmā: Džoakīno Rosīni, Vinčenci Bellīni, Gaetāno Doniceti, Jāņa Mediņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida un Bruno Skultes mūzika

Esiet kopā ar mums!

Strenču mūzikas skolas audzēkņi un skolotāji

http://strencunovads.lv/aktualitates/ingas-slubovskas-solokoncerts


Mūzikas un mākslas skolām samazina valsts dotācijas

Arī Smiltenes, Valkas un Strenču novadu mūzikas skolas atbalsta rezolūciju, ko Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un citām augstām valsts amatpersonām nosūtījuši Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotā foruma dalībnieki.

Latvijā valsts budžeta dotāciju sadales dēļ veidojas nevienlīdzīga situācija, - mazpilsētu mūzikas skolu audzēkņi vairs nevar iegūt tik kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību, kā viņu vienaudži Rīgā, atzīst aptaujātie mūsu novadu mūzikas skolu direktori.


Līdzīgā situācijā nonākušas arī mazpilsētu mākslas skolas.


Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs atzīst, ka situācija kļūst dramatiska. "Samazinoties finansējumam, bērniem ir mazāk stundu. Attiecīgi krītas izglītības līmenis. Mūsu audzēkņiem kļūst neiespējami piedalīties konkursos un sacensties ar Rīgas mūzikas skolām, jo tur viss palicis pa vecam," saka G. Freibergs.


Vairāk lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" šodien, 9. februārī.

 Ministru kabineta prezidentam Valdim Dombrovskim
Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Mārtiņam Krieviņam
Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei – Grendei
Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim  
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei  
Medijiem



Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotā
foruma
Mūzikas izglītība, mūzikas nozare. Nākotnes vīzijas
REZOLŪCIJA



Ir uzsākts darbs pie Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam izstrādes.
Latvijai būs jāizvēlas valsts attīstības vīzija – redzējums par vēlamo valsts virzību 2014. – 2020.gadā, kā arī prioritātes, rīcības virzieni, atbilstoši uzdevumi noteiktās politikas ieviešanai, nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni. Šis plāns ir saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu; būtībā tas ir stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas rīcības plāns.

Šobrīd pieejamos valdības dokumentos lasām, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes mērķis ir sociālekonomiskās politikas vidēja termiņa prioritāšu, kā arī rīcības virzienu un uzdevumu noteikšana. Mūsos raisa bažas šis skopais formulējums, kurš, mūsuprāt, akcentē tikai diezgan šauro sociālekonomisko aspektu.

Mēs uzskatām, ka valstij savā attīstībā ir laiks veikt būtisku pagriezienu no materiālresursu pārvaldības uz cilvēkresursu attīstību. Esam pārliecināti, ka Latvijas izaugsme var būt saistīta tikai ar kvalitatīvu cilvēkresursu attīstību; balstīta uz gudriem, izglītotiem, inteliģentiem, kreatīviem pilsoņiem, kuri nākotnē var radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību jebkurā nozarē.

Nozare, kura veic gan šo misiju, veidojot augstākminētos pilsoņus (kuri var radoši un augsti profesionāli darboties visdažādākajās jomās), gan profesionālā ziņā ir viskonkurētspējīgākā Latvijā, ir mūzikas nozare. Tās profesionāļu sasniegumi neskaitāmas reizes devuši mūsu valstij ārkārtīgi pozitīvu publicitāti pasaules mērogā.

Mūzikas nozares ārkārtīgi plašais spektrs – profesionālās ievirzes mūzikas izglītība un profesionālās mūzikas izglītība; mūzikas amatiermāksla ar koriem, orķestriem, ansambļiem, tautas kolektīviem; Dziesmusvētki; profesionālā mūzika ar individuāliem atskaņotājmāksliniekiem, koriem, orķestriem; mūzikas jaunrade, ierakstu producēšana; mūzikas atskaņošanas vietas un formas; mūzikas menedžments; nozares nevalstiskās institūcijas – nosaka tās nozīmību, kvalitāti, konkurētspēju un iespējas.

No vienas puses, vārdos mēs lepojamies ar mūsu mūzikas izglītības sistēmu, audzēkņu sasniegumiem starptautiskajos konkursos, lieliskajiem koriem, unikālajiem Dziesmusvētkiem, komponistu Pēteri Vasku, diriģentiem Marisu Jansonu un Andri Nelsonu, vijolniekiem Gidonu Krēmeru un Baibu Skridi, dziedātājiem Elīnu Garanču un Aleksandru Antoņenko, pianistu Vestardu Šimkus, un vēl daudziem daudziem mūziķiem; no otras puses – patreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos nespējam apvienot spēkus un resursus, lai saglabātu un izkoptu Latvijas mūzikas vērtības.

Ir pienācis laiks apvienoties un veidot kopīgu redzējumu un darbības Latvijas mūzikas nozares uzplaukuma panākšanai. Mūzikas nozares iekļaušana Latvijas Nacionālā attīstības plānā varētu būt gan politisks lēmums, gan līdz ar to tehnisks veids nozares attīstības atbilstošā finansējuma apjoma nodrošināšanai. Šobrīd mēs esam izvērtējuši gan nozares attīstības priekšnoteikumus, gan nepieciešamo finansējumu, un esam gatavi sniegt savu ieguldījumu šajos jautājumos.

Neatkarīgi no šās Rezolūcijas virzības mēs turpināsim darbu gan pie mūzikas nozares kopumā, gan arī konkrētāk – mūzikas izglītības un citiem jautājumiem, kas prasa izlēmīgu politisku rīcību. Šos konkrētos jautājumus, priekšlikumus, risinājumus, ieskaitot finanšu aprēķinus, pēc atbilstoša noformējuma iesniegsim vai nu Kultūras ministrijā, vai Ministru kabinetā, vai Saeimā – atbilstoši piekritībai.           






Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija – Aivars BROKS                                 
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs – Dace MELBĀRDE  
Latvijas Klavieru skolotāju asociācija – Irēne ŠTRAUSE
Latvijas Brass asociācija – Jānis RETENAIS
Dziesmu svētku biedrība – Antra PURVIŅA  
Latvijas Nacionālās mūzikas padome, Latvijas Vokālo ansambļu asociācija – Mārīte PURIŅA
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – Artis SĪMANIS
Latvijas Mākslas skolu asociācija – Ieva LAZDAUSKA




Rīgā, 2012.gada 27.janvārī

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=25659


Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0