twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - Inga Šļubovska

                        Inga Šļubovska     (1978)                           


Soprāns INGA ŠĻUBOVSKA muzikālo izglītību ieguvusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. A.Garančas klasē. Vokālo meistarību papildinājusi pie prof. P.de Napoli un prof. P.Bonfanti no Itālijas, prof. U.Filge no Štutgartes, prof. R.Hardy Vasaras Mākslas Institūtā Crescendo Ungārijā, pie prof. J.Schlegel un prof. B.Riedel Starptautiskajos operdziedoņu meistarkursos Vācijā, pie prof. A.Bauni no Vācijas, pie prof. L.Braunas. Starptautiskā vokālistu un pianistu-koncertmeistaru konkursa Viļņā laureāte. Publikas simpātiju balvas Starptautiskajos operdziedoņu meistarkursos Bēskovā ieguvēja.

Latvijas Nacionālās operas un operstudijas Figaro soliste, piedalās dažādos muzikālos projektos.

Lomas: Ieva (B.Skulte Vilkaču mantiniece), Mis Džesela (B.Britens Skrūves pagrieziens, Barena (L.Janāčeks operā Jenūfa, Balsis (I.Breģe Dzīvais ūdens), Klorinda (Dž.Rossīni Pelnrušķīte), Barbarīna (V.A.Mocarts Figaro kāzas) u.c.

http://www.rmt.lv/index.php?cmd=slubovska

Inga Šļubovska - ar putna vieglumu
Orests Silabriedis
16. februāris 2010 13:23
Dziedātāja Inga Šļubovska - "Lielās mūzikas balvas 2009" nominācija kategorijā "Gada debija".

Ingas Šļubovskas balsij ir putna vieglums, kas kopts Anitas Garančas klasē. Kanārijputniņš Pipinella no nesen atjaunotās "Putnu operas" ir akurāt viņas ampluā. Ingai labi piestāv arī vijīgā, kaķīgā Cerlīna operā "Dons Žuans" un meitenīgā Sofija "Vertera" iestudējumā, ašais pāžs Oskars "Masku ballē" un Papagena "Burvju flautā". Taču iekļūšanu Lielās mūzikas balvas nominantu sarakstā visvairāk sekmēja Adīnas loma operas "Mīlas dzēriens" iestudējumā. Šajā tēlā Inga iedzīvojas koķeti, spilgti un dabiski.

Par to vijīgumu – nav nekāds brīnums, ka tā var, jo Inga senāk regulāri apmeklēja, tagad retāk, tomēr, cik iespējams, labprāt dodas gan uz vēderdeju nodarbībām (ja vakarstundā pietiek spēka pēc dienas darbiem), gan fitnesa zāli. Tas veselai miesai, savukārt domu sakārtošanai pirms gulētiešanas labi der Andersena pasakas. Jautāta par mūzikas patikšanām, Inga atzīst, ka klasiskā mūzika ir prioritāte, taču netraucējot, ja fonā skan mūsdienīgāka mūzika. Piemēram, operas grimētavā pirms izrādēm tīri labi iederoties dziesmas no "citas operas".

Zināms, ka Inga Šļubovska ir ne tikai operdziedone, bet palaikam, šķiet, ar patikšanu, uzturas arī kamermūzikas laukos. "Man tas ir līdzvērtīgs prieks. Operā ir tēls, liels orķestris, daudz publikas. Kamermūzikā uzturos intīmākā gaisotnē, turklāt atšķirībā no operas vienā vakarā ir vairāk stāstu, ko izstāstīt," atzīst dziedātāja.

http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/musicawards/article.php?id=29955081

 

INGA ŠĻUBOVSKA absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu prof.Anitas Garančas klasē. Vokālās prasmes papildinājusi meistarklasēs pie dažādiem pasniedzējiem, tostarp pie Ludmilas Braunas un Anitas Garančas, Aksela Bauni (Vācija), Margaretas Honigas (Nīderlande), Paolo de Napoli (Itālija) u.c.

 

Strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas Doma kora skolā, kopš 2008.gada - Latvijas Nacionālās operas soliste. Iestudējusi lomas Rīgas Muzikālajā teātrī. Kā soliste dažādos projektos sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestris, diriģentiem Karelu Marku Šišonu, Andresu Mustonenu un citiem māksliniekiem.

 

Piedalījusies Tallinas baroka mūzikas festivālā, festivālā Musica Sacra Lietuvā, Siguldas Opermūzikas festivālā, Latvijas Opermūzikas svētkos Jūrmalā. Starptautisko operdziedātāju meistarkursu Bēskovā, Vācijā, publikas simpātiju balvas (2002) un Starptautiskā dziedātāju un pianistu koncertmeistaru konkursa Viļņā 2.vietas laureāte (2005). 2009.gadā kļuvusi par Starptautiskā vokālistu konkursa Pasavā (Passau, Vācija) finālisti un A/S "Latvijas Gāze" Gada balvas 2009 laureāti nominācijā Labākā operas soliste.

Lomas
Jānis Lūsēns opera Putnu opera
Kanārijputniņš Pipinella
Volfgangs Amadejs Mocarts opera Figaro kāzas
Barbarīna,
Suzanna
Volfgangs Amadejs Mocarts opera Burvju flauta
Papagena,
Pirmā dāma
Dmitrijs Šostakovičs opera Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta
Aksiņja
Džuzepe Verdi opera Masku balle
Oskars
Žoržs Bizē opera Karmena
Fraskita
Jānis Lūsēns opera Leļļu Opera
Malvīne
Antonīns Dvoržāks opera Nāra
Meža nimfas
Gaetāno Doniceti opera Mīlas dzēriens
Adīna,
Džaneta
Volfgangs Amadejs Mocarts opera Dons Žuans
Cerlīna
Žils Masnē opera Verters
Sofija
Džakomo Pučīni opera Triptihs: Apmetnis, Māsa Andželika, Džanni Skiki
Laureta,
Māsa Dženovjefa,
Mūķenes
  notikums Spēlēsim operu!
Malvīne

http://www.opera.lv/lv/lno-makslinieki/operas-trupa/inga-slubovska

Inga Šļubovska (30), Latvijas Nacionālās operas soliste

Savu ikdienas ģērbšanās stilu dziedātāja izvēlas atkarībā no tā, kur viņai dienas gaitā jādodas. Inga teic, ka agrāk diezgan bieži valkājusi svārkus, taču nu sava vācu drauga ietekmē sākusi bieži vilkt džinsus. "Manuprāt, svārki sievieti padara trauslāku, un daudzi to izmanto. Savukārt džinsos vai cita auduma garajās biksēs sieviete izskatās un arī jūtas stiprāka," uzskata dziedātāja.

Garderobi Inga Šļubovska iegādājusies gan tepat Rīgā, gan ārzemēs. Labs padomdevējs ģērbšanās jautājumos ir viņas draugs: "Esmu sapratusi, ka mūsu domas par to, kā man būtu jāģērbjas, saskan. Tāpēc labprāt uzklausīju viņa padomu arī tad, kad šuvu koncertkleitu." Par savām krāsām Inga sauc klasiskos toņus — rozā, balto, melno, pelēko, brūno, nedaudz arī zaļo.

AUSKARI

Kur pirkti baltie pērļu auskari, Inga Šļubovska vairs neatminas. Taču nejauši gadījies tā, ka tie labi piestāv pērļu kaklarotai, ko viņa liek ap kaklu, dziedot Adīnas lomu Doniceti operā Mīlas dzēriens. "Tagad izrādē valkāju pati savu rotu!" smaida Inga.

SAULESBRILLES

Pērkot saulesbrilles, Ingai bija svarīgi, lai tās pasargātu acis no spilgtās pavasara un vasaras saules. "Iztērēju diezgan pieklājīgu naudas summu, bet sapratu, ka kvalitatīvām lietām nauda nav jāžēlo. Vēl sapratu, kāda ir atšķirība, ja acis ir pasargātas.

PULKSTENIS

Swatch firmas pulkstenīti Inga nopirka tepat Rīgā, Galerijā Centrs. "Šis man ir mīļš aksesuārs, no kura nešķiros ne brīdi." Izrādās, dziedātāja to neņem nost arī uz skatuves: "Izrādes Mīlas dzēriens kostīmu mākslinieks atzina, ka pulkstenis labi piestāv manam kostīmam. Tā nu to turpinu valkāt arī uz skatuves."

SOMA

Melno somu ar ādas rotājumu Inga pamanīja kādā Rīgas veikala skatlogā un saprata, ka vēlas to iegūt īpašumā. "Manuprāt, somiņa ir pietiekami grezna, lai ar to varētu iet uz teātri, turklāt tā ir ietilpīga." Vēl viens somas pluss — mīkstās ādiņas, ko stresa brīžos paglaudīt un pabužināt. "Man tas tiešām palīdz!" smej dziedātāja.

BLŪZE

Baltā blūzīte pirkta veikalā Monton, un Inga teic — tāds apģērbs viņai liekot turēties staltāk un iznesīgāk. "Pārcilājot skapī apģērba krājumus, secināju, ka man ir samērā daudz šā zīmola drēbju. Acīmredzot igauņi prot ražot kvalitatīvu apģērbu," secina dziedātāja. Viņas garderobē atrodami arī dažādi topiņi un džemperīši.

JAKA

Arī brūnā jaka pirkta veikalā Monton reizē ar balto blūzi. "Man patika gan podziņas, gan josta. Un šis ir viens no apģērbiem, ko man ieteica nopirkt draugs."

DŽINSI

"Šos tumšzilos, klasiskos džinsus nopirku Pasavā, uz kurieni biju devusies piedalīties vokālistu festivālā. Jutu, ka esmu labi nostartējusi un varu sevi apbalvot." Šie džinsi atbilst visām Ingas prasībām, turklāt viņa secinājusi, ka Rīgā nopirkt klasiskus, tumšzilus džinsus ir pagrūti.

KURPES

Ingas Šļubovskas garderobē pārsvarā ir klasiskas kurpes uz papēža — gan melnas, gan bēšas, gan baltas. "Pērkot apavus, galvenais priekšnoteikums — lai tie būtu ērti. Šīs melnās kurpes, ko man ieteica nopirkt pārdevēja, ir patiešām ideālas."

BOTAS

Par tumšajām botām Ingai Šļubovskai ir pavisam romantisks stāsts: tās viņai pa pastu no Vācijas atsūtījis draugs. "Reiz Rīgā gājām uz kino. Biju uzvilkusi smalkas kurpes, kas traki noberza kājas. Tādēļ pēc filmas iegriezāmies veikalā Stockmann, lai nopirktu piemērotus apavus." Kad kurpes bija noskatītas, izrādījās, ka nav atbilstošā izmēra. Inga nemaz nav pamanījusi, ka draugs kurpes nofotografējis, lai meklējumus turpinātu Vācijā. "Biju ļoti aizkustināta, kad man no pasta atnāca paziņojums par sūtījumu. Tajā bija šīs tumšās, ērtās kurpes, ar kurām labprāt staigāju ikdienā.

http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/mans-stils-2009-05-08-1

                                            Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis

 

Soprānam Ingai Šļubovskai panākumi starptautiskā konkursā Vācijā

Diena 

LNO soliste, soprāns Inga Šļubovska guvusi panākumus Starptautiskajā vokālistu konkursā Pasavā Vācijā (Internationaler Gesangswettbewerb 2009 Festpielstadt Passau), kas norisinājās no 14. līdz 19. aprīlim. Konkursā, kurā sacentās 74 jaunie dziedātāji no Vācijas, Austrijas, Korejas, Ukrainas, Gruzijas, Polija, Čehijas un citām pasaules valstīm, I.Šļubovska izturēja visas trīs kārtas un finālā sīvā konkurencē izcīnīja 6. vietu, kā arī iespēju muzicēt laureātu koncertā 19.aprīlī Pasavas Operteatrī ar Niederbayerische Philharmonie orķetri, tā galvenā mākslinieciskā vadītāja H.E.Bazila Kolmana (H.E. Basil Coleman) vadībā. Inga Šļubovska ieguva publikas un kompetentās žūrijas simpātijas, kā arī iespēju šogad dziedāt dažādās Vācijas un Austrijas pilsētās, to skaitā arī Vīnē un Drezdenē. Konkursanti visās kārtās izpildīja Mocarta, Verdi, R.Štrausa un J.Štrausa operu un operešu ārijas un dziesmas. Konkursa visās trijās kārtas kopā ar Ingu uzstājās jaunā pianiste - koncertmeistare Agnese Egliņa.
Konkursa žūrijā jaunos dziedātājus vērtēja kamerdziedātāja no Vīnes Renāte Holma, Mainingenas Operteātra direktors Klauss Raks, Bādenes teātra mākslinieciskais direktors prof. Roberts Hercls, "Amici Del Belcanto" Vīnē prezidents Mihaels Tanclers un citi.

Inga Šļubovska absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu. Vokālās prasmes papildinājusi meistarklasēs pie dažādiem pasniedzējiem, tostarp pie Ludmilas Braunas un Anitas Garančas, Aksela Bauni (Vācija), Paolo de Napoli (Itālija), Barbru Marklundas (Norvēģija) u. c. Strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas Doma kora skolā, kopš 2008. gada - Latvijas Nacionālās operas soliste. Kā soliste dažādos projektos sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestris, diriģentiem Karelu Marku Šišonu, Andresu Mustonenu un citiem māksliniekiem. Piedalījusies Tallinas baroka mūzikas festivālā, festivāla „Musica Sacra" Lietuvā, Siguldas Opermūzikas festivālā, Latvijas Opermūzikas svētkos Jūrmalā. Starptautisko operdziedātāju meistarkursu Bēskovā, Vācijā, publikas simpātiju balvas (2002) un Starptautiskā dziedātāju un pianistu koncertmeistaru konkursa Viļņā 2. vietas laureāte (2005).

 

http://www.lmic.lv/core.php?pageId=616&id=17501&

 Skatuves un likteņa lutināta

16.05.2009.
Autors: VITA KRAUJA.

 

Šovakar Operā Mocarta "Dona Žuana" pirmizrādē dzied Inga Šļubovska

"Dons Žuans" ir Operas direktora un režisora Andreja Žagara desmitais iestudējums un pirmā Mocarta opera, ar kuru viņš strādā. Pie diriģenta pults būs viesmūziķis Džulians Reinoldss-. Kā teic Andrejs Žagars, viņam gribējies iedziļināties mītā par donu Žuanu, vīrišķā valdzinājuma spēka iemiesojumu. "Šajā operā mani vienmēr nodarbinājis jautājums par to, kā trīs sievietes ar pilnīgi atšķirīgu domāšanu un pasaules uztveri var tik viegli nonākt viena vīrieša varā," saka Andrejs Žagars.

Viena no trijotnes ir jauna meitene Cerlīna, Mazeto līgava. Šī loma uzticēta Ingai Šļubovskai, kura pirms mēneša guva panākumus Starptautiskajā vokālistu konkursā Pasavā Vācijā. 74 jauno dziedātāju konkurencē, izturot visas trīs kārtas, mūsu soliste finālā ieguva sesto vietu. Taču mūsu saruna ar Ingu Šļubovsku šo konkursu skar vismazāk.

– Kā teica operas režisors Andrejs Žagars, iestudējumā darbība notiek uz kruīza kuģa, kur visi atrodas noslēgtā vidē, tāpēc vājuma brīdī nav iespēju aizbēgt. Turklāt kuģis ar tā daudzajiem līmeņiem – no vislētākajām kajītēm pašā apakšā līdz augšējo klāju luksusam – ir sava veida sabiedrības modeļa atspoguļojums. Izmantojot šo līdzību, gribu vaicāt – kā mūsu sabiedrības "kuģī" patlaban jūtas jauna dziedātāja Latvijā?

– Ja man ir darbs un iespēja dziedāt, jūtos vajadzīga un savā īstajā vietā. Un, ja vēl mans sniegums sagādā citiem prieku, pašai ir dubultgandarījums. Šķiet, tam esmu dzimusi un dzīvoju. Absolvējusi bakalaura programmu, tajā pašā pavasarī sāku dziedāt Operā. Pirmā loma bija Mis Džesela "Skrūves pagriezienā". Pēc tam pa Operas "kuģa trapu" esmu kāpusi soli pa solītim. Viens ir iemācīties dziedāt, kad stāvi un vokalizē kā studentiņš, bet pavisam cita lieta būt māksliniecei, iejusties laikmetā, skatuves tēlā, mūzikā, ansamblī… Kā jau bērns no laukiem, sākumā biju ļoti bikla, kautrīga, daudz ko neuzdrošinājos. Nu esmu sapratusi, ka iekšējais satraukums ceļas no studentiskās domāšanas radītām bailēm: tevi vērtēs, liks atzīmi… Tikko uzkāpusi uz Baltā nama dēļiem, tu priecājies par iespēju būt uz tik lielas skatuves un vienlaikus baidies no tās lieluma. Bet ar gadiem, kad pati sāc tajā ieņemt savu vietu, tā skatuve it kā sarūk.

Kura ir jūsu dzimtā puse?

– Strenči. Cēsīs pabeidzu mūzikas koledžu, piecus gadus mācījos diriģēšanas specialitāti. Mīlestību pret operu un klasisko dziedāšanu pamodināja mana pirmā dziedāšanas skolotāja Gaida Ungure. Par ceļamaizi saku paldies pedagoģei Anitai Garančai. Un, protams, mammai, kas aizveda uz mūzikas skolu. Bet septiņus gadus jaunāko brāli es tur burtiski aiz rokas aizvilku pati. Vēlējos, lai viņš mācās saksofonu. Mājās patrenējāmies, pati sēdēju klāt, kad skolotājs pārbaudīja viņa spējas. Tagad brālis spēlē Strenču pūtēju orķestrī, nāk mani klausīties pirmizrādēs. Dara to bez draudzenes pierunāšanas, jo patiešām mīl operu.

– Izrādās, jums ir visai stingrs raksturs. Publika un kritiķi jau pamanījuši, ka jums reti sprigans, dzidrs un viegls soprāns. Protams, skola, darbs, bet pirms tā visa – no kurienes jums tāda balss?

– Kā ķermenis, tā balss attīstāmi un kopjami, bet tembrs – tikai no Dieva. Piedzimstot kādam balss saites tikai vienu milimetru garākas un seja šaurāka, bet jau skan citādi, jo pavisam cita telpa rezonansei. Sava nozīme arī valodai, kurā tu ikdienā runā. Manējās ir divas – latviešu tētim un krievu mammai. Manā bērnībā, kad mamma, pēc izglītības ķīmiķe, atbraukusi no Sibīrijas, strādāja laboratorijā Strenčos un vēl tikai mācījās latviski, es ar viņu runāju krieviski. Nu pašai jāsmaida, atceroties, kā pie Ziemassvētku eglītes skanēja manis latviski skaitītie pantiņi ar krievu akcentu…

Strenčos dzīvojām netālu no baznīcas. Divu trīs gadu vecumā es esot sēdējusi uz dievnama trepītēm un dziedājusi. Sieviņa, kas kopusi baznīcu, to dzirdējusi un teikusi – meitenei ar tādu balsi jādzied operā… To man atstāstīja vecmāmiņa. Nu viņa saka: redz, kā piepildījās. Tētis, kad vēl biju maza, jokus dzīdams, mēdza demonstrēt, kā, viņaprāt, dzied operā: mute līdz galam vaļā kā taure – visi smējās, bet skanēja viņam vareni.

Arī mans draugs Marsels teic, ka vispirms iemīlējies manā "eņģeļa" balsī.

– Jūsu draugam tāds neparasts vārds.

– Vācietis no Berlīnes. Draugu pierunāts, bija atbraucis apskatīt Rīgu. Kad pirmajā vakarā aizgājuši Vecrīgā uz disko klubu, sapratis, ka viņam tur galīgi nav ko darīt. Marsels gan ir jautrs, bet ieraudzījis dejotāju trulos ģīmjus, skaisto meiteņu tukšās acis un nodomājis: sēdēšu viesnīcā un lasīšu grāmatu, labi, ka līdzi paķērusies pabieza. Bet pirms tam ar vienu no kompānijas devušies pabildēt Vecrīgu. Iegājuši Domā. Kā augstvērtīgas mūzikas tehnikas speciālistu, kas nodarbojas ar skanējuma uzlabošanu telpā, Marselu ļoti ieinteresēja Doma akustika. Altārim viņš pietuvojās brīdī, kad kora un orķestra kopmēģinājumā sāka dziedāt solisti, kuru vidū biju arī es. Pamanīju, ka atšķirībā no citiem tūristiem, kuri ienāk, pastaigā, pasēž un iziet, grupiņa puišu ik pa brītiņam pārsēžas arvien tuvākos solos.

Marsels dusmojies, kad diriģents man ko aizrādījis. Pēcāk viņam esot bijis grūti saņemties pieiet klāt tik "lielai" dziedātājai. Pēc koncerta puisis mani sagaidīja ar skaistu margrietiņu. Jūnijā būs gads kopš mūsu tikšanās. Tagad viņš ir mans uzmundrinātājs. Braucam viens pie otra. Bet domāju – ja Dievs mūs saveda kopā, gan viss nokārtosies arī tālāk.

– Esat ticīga?

– No astoņpadsmit gadiem eju baznīcā, tas mani labi ietekmē, esmu tur satikusi draugus. Reiz bērnībā, kaut neviens mani tam nebija mācījis, ceļos nometusies, lūdzu Dievu, lai mūzikas skolā man nebūtu divnieks par klavierspēli. Kad skolotāja ļāva pamācīties un nākt uz pārbaudi vēlreiz, jutu: laikam lūgšana palīdzējusi (pasmaida). Ticība kam augstākam par cilvēka prātu stiprina.

Šogad janvārī negaidot mūžībā aizgāja mans tētis. To vēl neesmu īsti aptvērusi. Taču manī ir pārliecība, ka cilvēks dzīvo tālāk arī pēc šķiršanās no šīs zemes – kādā citā dzīvē mēs atkal būsim kopā…

– Kā pati lūkojaties uz jums uzticēto Cerlīnu – vienu no trim operas sievietēm, ko šovakar centīsies savaldzināt dons Žuans?

– Vienkārša meitene no laukiem, taču pietiekami valdonīga. Viņai nevajag bagātnieku vīru, pietiktu, ja trāpītos lādzīgs vīrietis ar labu sirdi. Cerlīna ļauj līgavainim Mazeto būt greizsirdīgam, justies kā noteicējam, labi zinot, ka galavārds tik un tā piederēs viņai. Izrādē būs labi skatiņi, kur viņi mīlējas, mēģina konfliktu risināt caur gultu… Diemžēl tik daudz inteliģences, kā man gribētos, lai būtu vieglāk lomu tēlot, Cerlīnā gan nav.

– "Grāfs fon Luksemburgs", "Bajadēra", "Cirka princese" ir seniora un juniora Jāņa Kaijaka diriģētās un režisētās operetes Rīgas Muzikālajā teātrī, kur dabūjāt pirmās lielās skaistās lomas, un tikai pēc tam tādas nāca arī Operā. Kas vairāk pie sirds – operete vai opera?

– Skolotāja Anita Garanča man reiz teica: žēl, ka slēgts Operetes teātris, tev tur būtu galvenās lomas! Patiesi baudu opereti, tās mūziku, sirsnīgumu un saskanīgumu mīlētāju attiecībās. Jo arī dzīvē mēs alkstam savstarpējas uzticības balstīta gaiša viegluma. Mani saista attiecības, kurās vīrietis sievieti neuzlūko, drūmas greizsirdības mākts, kā sev piederošu privātīpašumu, bet apčubina kā puķi, kas savu skaistumu redz tā atspulgā vīrieša acīs. Un neko vairāk jau nevajag…

Patiešām žēl, ka mums nav Operetes teātra, kur gadā iestudētu trīs četras jaunas izrādes. Tajās, kurās esmu spēlējusi, zāles bija pilnas. Operetes lomās izpriecājos, iztrakojos, taču opera valdzina ar dziļumu, psiholoģiski aktieriskāku nopietnību. Es gan arī operā vēl neesmu dziedājusi kaut ko dramatisku, lielu ciešanu un traģisma pilnu. Manas lomas līdz šim bijušas koķetas, sievišķīgas, laikam jau atbilstošas raksturam.

Mēģinājumos vērojot mani Cerlīnas tēlā, Operas režisors Andrejs Žagars reizēm pārmet: ko spēlē bērnišķīgu meitenīti, esi jau nobriedusi sieviete… Viņa domu saprotu, taču man pašai tāds dzīvespriecīgs raksturs – vēl negribas dzīves tumšajos kaktos lūkoties. Ar gadiem, kad veidojas ģimene un dzimst bērni, cilvēks piezemējas. Bet man dzīvē viss vēl jauns, rūpju nenomākts.

Kad pērnvasar Dainis Kalns operas svētkos Jūrmalā uzveda "Mīlas dzērienu", dziedāju mazo Džanetas lomiņu, skatījos uz galvenās varones Adīnas atveidotāju Iridi Martinesu un domāju: ak, Dievs, tā gan grūta loma… Prātā neienāca, ka pēc pusgada pati to dziedāšu Operā. Kas nesen likās tāls sapnis, pēkšņi – ir rokā!

Gandarījumu izjutu arī konkursā Vācijā. Bija jādzied Mocarts, Verdi, obligāti divas ārijas no Johana Štrausa operetēm. Izvēlējos man zināmās Adeles kuplejas, bet Marijas dziesma bija no operetes "Karnevāls Romā", kuras notis atradu tepat Operas bibliotēkā. Stāsts ir par meiteni, kura publikas priekšā uzstājās ar dresētu pērtiķīti. Izrādās, arī žūrija šo āriju nekad iepriekš nebija dzirdējusi. Uzslavēja – manējais sniegums bijis interesantākais, dzīvespriecīgākais un jautrākais priekšnesums visā konkursā.

Grūti sev piedot muļķīgas kļūmes. Reiz "Mīlas dzērienā" iestājos "sitienu" par ātru un vairs nesaskanēja ar orķestri. Domāju: ārprāts, zeme, atveries… Vēlāk klausījos ierakstā – pāris aplamas sekundes, kas tajā brīdī šķita mūžība. Iekšējs miers iestājas tikai pēc nākamās izrādes, kad kļūmīgo vietu partitūrā nodziedi pareizi.

***

Radošā vizītkarte

Inga Šļubovska

Dzimusi 1978. gadā

Absolvējusi Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu.

Operā dzied kopš 2003. gada, kopš 2008. gada – soliste.

Vokālās prasmes papildinājusi meistarklasēs pie Ludmilas Braunas un Anitas Garančas (Latvija), Aksela Bauni (Vācija), Paolo de Napoli (Itālija), Margrētas Honigas (Nīderlande).

Nozīmīgākās lomas:

Pirmā dāma un Papagena "Burvju flautā",

Malvīne "Leļļu Operā",

Morgana "Alčīnā",

Pirmā nimfa "Nārā",

Fraskita "Karmenā",

Barbarīna "Figaro kāzās",

Mis Džesela "Skrūves pagriezienā",

Adīna "Mīlas dzērienā".

 

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=54270

 F.Lehāra operete (Pirmizrāde 2006.g.21.decembris)


I.Lūsiņa./Diena.Atdzimšanai ir potenciāls./Publicēšanas datums: 2006. gada 29. decembris

Izrāde ar atklājumu

 Gan pirmizrādē 21.XII, gan otrajā izrādē 27.XII, kuras bohēmiskajā XX gs. sākuma Parīzes mākslinieku vidē galvenajās lomās darbojās Sonora Vaice (operas dīva Andžela Didjē), Miervaldis Jenčs (izputējušais grāfs Renē fon Luksemburgs), Andris Lapiņš (kņazs Bazils Bazilovičs), Inga Šļubovska (modele Žiljeta Vermona), Juris Ādamsons (mākslinieks Armāns Brisārs) un Baiba Gaure (grāfiene Kokocova) var, protams, atrast gana "grēciņus": gan abām kopīgus, gan katrā citus — vokālajā, "nepabeigtās" režijas, arī iesaistīto dejotāju tipāžu ziņā. Palaikam uzkrītoši neizdodas sinhroni savienot dziedājumu un orķestri, kam diemžēl jāspēlē skatuves aizmugurē, jo nelielajā orķestra bedrē nepietiek vietas. Diemžēl kupīrēts viss lielais valsis… Taču ir pats galvenais — dzīvīga, saistoša muzikāla izrāde ar sulīgiem tēliem, drastiski komiskām mizanscēnām (kuras nepārstāstīšu —vērts redzēt pašiem izrādēs janvāra beigās!) un dažu labu pilnīgi negaidītu atklājumu, kas pelna īpašu uzmanību.

Tad, lūk, šis pilnīgi negaidītas atklājums ir Inga Šļubovska mākslinieka Brisāra draudzenes Žiljetas lomā, saskanīgā liriski komiskā "otro mīlētāju" raksturpārī ar Juri Ādamsonu. I.Šļubovskas spriganais, dzidrais, vieglais soprāns izrādās īsta operetes balss! Turklāt vēl ar izkoptu, skaidru dikciju latviešu valodā (tāda ir arī J.Ādamsonam), kas ļauj klausītājiem skaidri saprast dziedāto tekstu, kas operetes žanrā ir īpaši svarīgi, un dara to demokrātisku. Abi dziedātāji ir arī ļoti artistiski, ar izteiksmīgu ķermeņa valodu. Tieši šis pāris darīja izrādi interesantu, tāpat kā Andris Lapiņš, kurš, nezaudējot nenieka no tenora ambīcijām, sevi pierādīja kā izcilu komiķi kņaza Bazila Baziloviča lomā un Baiba Gaure — sulīgi temperamentīga un pašapzinīga grāfiene Kokocova, kuras vienīgais dziedājums bija viens no izrādes spilgtākajiem brīžiem. Viesi no operas dziedājuma manieres, galvenokārt vērienīguma ziņā šajā izrādē bija Sonora Vaice (tas gan atbilst viņas — operdīvas lomai) un Miervaldis Jenčs, kura balss otrajā izrādē skanēja manāmi neviendabīgi. S.Vaice valdzināja ar operiski spožām "augšām" un šarmantu koķetumu, kas gan mazliet ir pretrunā prasībai pēc prīmas un grāfienes cēluma. Spilgti, turklāt atšķirīgi tipāži bija abi ierēdņa Pelegrīna atveidotāji Jānis Misiņš (21.XII) un Jānis Goba (27.XII).

Aktīvi, lai arī ne tik izstrādātās mizanscēnās kā A.Žagara izrādēs, darbojas arī Operas koris. Tas viss — par spīti tam, ka izrādes "kopā salikšanai" uz skatuves un ar orķestri uz VEF Kultūras pils skatuves bijusi tikai viena ellišķīga darba pirmdiena: vispirms ar klavierēm, pievakarē ar orķestri… Protams, skatītājam ir tiesības neko nezināt par mākslas darba tapšanas grūtumu. Ir tikai viens iemesls noraut plīvuru tapšanas noslēpumam: lai katram skaidrs, ka šo iestudējumu nevar salīdzināt ar operas jauniestudējumiem, kuri netraucēti top Baltajā namā, vismaz pāris mēnešu strādājot teātrim atbilstošos apstākļos, kur ir skatuve, orķestrim — bedre un diriģentam — acu kontakts ar solistiem. Nākamo RMT jauniestudējumu, Joh. Štrausa Čigānu baronu skatīsimies Rīgas Latviešu biedrības namā. Tur vismaz akustika ir labāka nekā VEF Kultūras pilī.

 http://rmt.lv/?cmd=view&id=2

 

 

 

 

 

Februāris / Marts 2006

 

 

Luksemburgs naftalīna kamzolī

Inga Žilinska, Latvijas Radio kora māksliniece

Grāfs fon Luksemburgs – viena no Ferenca Lehāra operešu trīsdesmitnieka – jau ilgāk nekā mēnesi dzīvo savu dzīvi jaunizveidotā Rīgas Muzikālā teātra iestudējumā. Pirms izrādes atcerējos pieredzi, kāda dzirdēta par operetes žanru, – tā esot vieglā, saldā mūzika, tāds viltotais zaķis vai mākslīgais kažoks, zem kura ārēji spožās spalvas slēpjas operas neatzīti talanti. Taču, izrādei beidzoties, ar interesi vēroju savu domu virzību – izrāde ne mirkli nešķita garlaicīga, gluži pretēji – tik daudz kiča vienā vakarā nebiju baudījusi sen.

Vispirms – jāsveic Rīgas Muzikālais teātris ar tā atdzimšanu un jāpasakās Rīgas domei par finansiālu atbalstu idejas realizācijai. Tomēr mani nepamet sajūta, ka teātris kā dusošā princese Saulcerīte, modies no dziļā 15 gadu miega, vēl arvien turpina dzīvot augstajā un neaizsniedzamajā stikla kalnā. Ja tādējādi parodējam aizgājušo laiku – VEF kultūras pils ar zvaigžņu plejādi ieejas kolonnu kapiteļu smailēs, auseklīšu raksta klātie griesti vestibilā, zili stikli, zaļi ledi – nenosakāma toņa sienu krāsa, paaugsta tesitūra runātajos tekstos izrādē, mazliet neveiklas, stūrainas kustības, kuras sakautrējušies mīlnieki, zinādami dēkas iznākumu, sākotnēji cenšas slēpt –, viss minētais jārāda pārliecinošāk, citādi notikums pārvēršas farsā, kurā pat skumji pasmieties par sevi. Ja tomēr vēlamies kvalitatīvi atjaunot operetes tradīciju Latvijā, saskarsmei ar šodienas sabiedrības pārstāvi jāmeklē jaunas komunikācijas formas gan kustībā, gan režijā, gan pašas izrādes koncepcijā.
Mūziku, kas rakstīta 20. gadsimta sākumā (operete Grāfs fon Luksemburgs sacerēta 1909. gadā ar A. M. Vilnera un R. Bodanska libretu), nevaram un to nevajag mainīt, bet forma, lai gandrīz simt gadu dzīvojusi operete spētu (!) uzrunāt klausītāju šodien, atkal jāatrod no jauna. Turklāt sižetā jau iekļautas vecum vecās dzīves gudrības – mīlestība, kura atnāk nesaukta, neizvēlēta, māksla un mākslinieka dzīve, gandrīz neiedomājama bez bohēmas, u.c. Mazliet šodienas elpas manīju Baibas Gaures atveidotās grāfienes Stašas Kokocovas tēlā, kā arī Jāņa Gobas, Kristapa Niedras un Jura Rijkura trio – notārs, municipālais darbinieks un vienkāršs padomdevējs, tā sacīt – lielākai dūšai, jo viņu skatuves spēle, lai arī statiska, tomēr man vieglāk uztverama un ticama. Kādai auditorijai kalpos atjaunotais Rīgas Muzikālais teātris – vecākiem cilvēkiem, kuri ar prieku veldzēsies atmiņās? Vai tomēr Muzikālais teātris mēģinās atjaunot saikni ar klausītāju, kurš, tāpat kā līdz šim, varētu dzīvot tālāk, nemaz neuztraucoties par šī žanra iztrūkumu Latvijas kultūras dzīvē. Vai operete pieder izklaides jomai vai tomēr tā spēj būt augstas raudzes mākslas žanrs, kurā prevalē profesionālisms, erudīcija un šodienas laika izjūta?
30. janvāra izrādē par profesionālismu gausties gan nevarēju, jo lielākā daļa solistu aktieru pārsteidza ar spilgtu un vitālu tēlu iedzīvināšanu, lielisku vokālo meistarību, varbūt mazāk – aktierspēli. Intriģējoša, interesanta un koķeta bija Ingas Šļubovskas atveidotā Žiljeta Vermona. Viņas dzidrā un skanīgā balss ir kā radīta operetei, turklāt Ingas dziedāto tekstu (izrādes apskaņošana bija vienkārši nebaudāma!) varēja gan sadzirdēt, gan uztvert. Uzteicams arī viņas skatuves partneris Juris Ādamsons mākslinieka Armāna Brisāra lomā. Tieši šis duets, ikreiz parādoties uz skatuves, piesaistīja skatītāju uzmanību un saņēma bagātīgus aplausus. Mazliet bāli šķita abu galveno personāžu atveidotāji – Sonoras Vaices dziedātā Andžela Didjē un Miervalža Jenča Grāfs fon Luksemburgs. Abu dziedoņu vokālās kvalitātes galējos reģistros bija nepārliecinošas, lai arī netrūka filigrānu momentu un klausītāju bravo izsaucienu. Skarbs, mazliet provinciāls un grotesks Andra Lapiņa atveidotais kņazs Bazils Bazilovičs. Raksturlomas, manuprāt, ir Andra Lapiņa trumpis, jo nevaru iedomāties citu – labāku tenoru Pirmā kalpa lomā Dmitrija Šostakoviča operas Katarina Izmailova izrādē. Arī šeit, atveidojot krievu kņazu – mīlošu, tomēr pamuļķu bagātnieku, Andris Lapiņš lieliski balansē uz gaumes robežas, brīvi atļaujoties parodēt sevi lomā un dzīvot, nevis spēlēt to. Tādējādi minētās pārdomas par operetes žanru, kurā sevi pozicionē solisti ar neveiksmīgu likteni operas karjerā, ir pilnīgi aplamas. Operetē, pat vairāk nekā operā, solistam jābūt izveicīgam aktierim, lieliskam mīmistam un dejotājam. Operete pieprasa tiešāku, varbūt intīmāku kontaktu ar klausītāju, nepieļaujot atlaides arī vokālajās kvalitātēs – tām jābūt ar vēl daudzveidīgāku krāsu paleti. (Inga Šļubovska izpelnījās visaugstāko manis doto punktu skaitu ikkatrā no minētajām disciplīnām!)
Atjaunotais Grāfa fon Luksemburga iestudējums Rīgas Muzikālajā teātrī ir kā koks ar diviem galiem. No vienas puses, manis kā klausītājas vēlme pēc mūsdienīgākas komunikācijas formas, no otras – teātris darbojas tikai pāris mēnešu, turklāt bez pastāvīgām telpām un trupas, ārijas un dueti, kā lasām Ineses Lūsiņas rakstā Atdzimšanai ir potenciāls, trenētas pat dzīvoklī kopā ar pianisti Agiju Ozoliņu-Kozlovsku... Negribas nonivelēt radīšanas dzirksti, kura projekta dalībniekos jūtama ar amatiermākslinieka degsmi, jo atrast nepietiekamo spējam katrs, bet, lai priecāties par jau radīto, nereti esam gana kūtri. Rīgas Muzikālā teātra diriģents Jānis Kaijaks jau nosvinējis 75. jubileju, taču, neskatoties uz nopietno gadu nastu, viņa roku žesti ir precīzi un skaidri, jūtama arī viņa vēlme atjaunot kādreiz dzīvībā kūsājošo operetes teātri. Arī teātra orķestris, lai arī ar pāris ļoti skaidri dzirdamiem skaņu gružiem, tomēr lieliski spēja izdziedāt plaši kantilēnās F. Lehāra melodijas. Vilciens sācis ripot, sliedes tiecas arvien uz priekšu, un jāvēl, lai lokomotīves vadītājam būtu gana spēka un veselības arī šodien Rīgas Muzikālo teātri padarīt par līdzvērtīgu citu teātru skatuvēm.

 

http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=493

 
Operdziedātājas Šļubovskas neparastais mīlas stāsts  30.marts 2010.gads ("Kas jauns")

Ilgas pēc mīlestības ir mūžīgas
… Par attiecībām stāsta operdziedātāja Inga Šļubovska  8.septembris 2013.gads (''LA.LV")


Soliste Inga Šļubovska-Kancēviča. Harmoniskā balansā NRA Līga Rušeniece, 10.decembris 2015

Operdziedātāja Inga Šļubovska saderinājusies.  Kas jauns.lv 27.jūnijs 2015

Operdziedātāja Inga Šļubovska izgājusi pie vīra Kas jauns.lv 01.septembris 2015

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0