twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - Plāņu pamatskola

Iespējams, jau nākamajā mācību gadā Plāņu skolas durvis būs slēgtas 4


Vēl aizvadītā gada nogalē Strenču novada dome nolēma uzsākt izglītības iestāžu reorganizāciju. Tā paredz Strenču novada vidusskolas Plāņu filiāles un pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdīši” slēgšanu. Pašvaldība šādu lēmumu pieņēmusi saistībā ar bērnu skaita samazināšanos Plāņu pagastā. Plāņos bērni mācās līdz sestajai klasei, pārējo klašu audzēkņus ar novada finansētu transportu nogādā Strenču novada vidusskolā.

Atgādinām, ka šis nav pirmais pašvaldības mēģinājums slēgt skolu Plāņos. Līdzīga iecere bija jau 2009. gadā, kad skolu apmeklēja vien nedaudz mazāk par 40 bērniem, taču pagasta vecāku iebildumu dēļ pašvaldība piekāpās. Par to, kāpēc Strenču novada dome ir spiesta pieņemt tik nepopulāru lēmumu, lasiet otrdienas, 7. janvāra, laikrakstā "Ziemeļlatvija”.

http://ziemellatvija.diena.lv/skolu-zinas/skolas/iespejams-jau-nakamaja-macibu-gada-planu-skolas-durvis-bus-slegtas-75839

 

PLĀŅU ABSOLVENTU IZLAIDUMS



2010-06-12


Četri burvīgi jaunieši - Kristīne, Reinis, Ivars un Boriss ir pārkāpuši savas pirmās skolas slieksni. Rudenī viņi visi turpinās mācības citās skolās.

Paņemiet līdzi sev ceļā skolas bērzu pavasarīgo zaļumu, madaru un ziedu smaržu no vasarīgi saplaukušajām pļavām, rudens vēja elpu un kļavlapu krāsaino rotaļu parka koku vainagos un sniegpārslu baltumu un kupenu mirdzumu ziemas zvaigžņotajās naktīs! Vienmēr atcerieties, ka šeit ir jūsu sākotne, jūsu mājas, kur vienmēr jūs gaidīs pārnākam no tālajiem dzīves ceļiem.
http://strencunovads.lv/index.php?p=&lang=1357&a=2&b=1&lbu=4715
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
ĢIMENES ATBALSTA UN DIENNAKTS BĒRNU CENTRS PLĀŅOS




2010-06-04


Ir noiets zināms etaps projektam „Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveide Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē”, ko finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām,” Ārkārtas palīdzības fonda ietvaros.

Jau tika informēts, ka projekta  mērķis ir pārveidot Strenču vidusskolas Plāņu filiāli par daudzfunkcionālu izglītības iestādi ar Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centru pirmsskolas un skolas vecuma bērniem.

Vakar Plāņos viesojās Sorosa fonda pārstāve Ausma Pastore, lai iepazītos ar pašreizējo situāciju projekta gaitā. Šobrīd ir padarīts daudz - veikti lielākā daļa remontdarbu, telpas ieguvušas jaunu, gaišu seju, notiek telpu iekārtošana un aprīkojuma iegāde. Ar degsmi un entuziasmu strādā projekta koordinatore Ingrīda Apsīte. Projekta noslēgums paredzēts 30. novembrī, centra darbību paredzēts uzsākt septembrī, bet telpu sakārtošanu paredzēts pabeigt līdz Jāņiem.

Projekta rezultātā paredzēts sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem, konsultēt, izglītot tās, un organizēt nodarbības vecākiem, kā arī radīt iespēju skolēniem atrasties drošā un atbilstošā vidē, īpaši situācijās, kad ģimene to nespēj pilnībā nodrošināt. Tāpat plānots palielināt iespējas pilnvērtīgai brīvā laika pavadīšanai bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Plāņu skola ir kā gaismas saliņa šībrīža psiholoģiski un ekonomiski smagajā situācijā laukos, tāpēc šāda centra izveidošana ir ļoti nepieciešama un nākotnē noteikti attaisnos sevi.

Ginta Gailīte, Strenču novada sabiedrisko attiecību speciāliste.

http://strencunovads.lv/index.php?p=&lang=1357&a=2&b=1&lbu=4538

"Ziemeļlatvija" viesojas Plāņu pamatskolā

Inga Karpova 20.10.2009. 14:40   Izdrukāt

Šodien "Ziemeļlatvija" viesojās Plāņu pamatskolā, lai uzzinātu, kā mazajai lauku skoliņai, kurā mācās 51 skolēns, klājas jaunizveidotajā Strenču novadā.

FOTO ŠEIT!

Aptaujātie skolēni visi kā viens atzina, ka negribētu mācīties lielā skolā, jo būtu grūti sākumā iedzīvoties un sadraudzēties ar jaunajiem skolas biedriem. Skolēni nepacietīgi gaida konkursu "Mini, mini mis Plāņi" un "Mini mis Plāņi", kas notiks novembrī.

Konkursu rīkos Plāņu tautas nama vadītāja Sarmīte Caune. Viņa jau divus gadus strādā šajā amatā, un paveikusi daudz labu lietu.

Par notikumiem Plāņos lasiet laikraksta "Ziemeļlatvija" ceturtdienas, 22. oktobra, un otrdienas, 27. oktobra, numuros.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=10601

Plāņu pamatskolai nāves sprieduma nebūs

Sandra Pētersone 27.08.2009. 18:29   Izdrukāt
Plāņu pamatskola Strenču novadā pastāvēs, tikai citā statusā. Vakar Strenču novada deputāti nolēma, ka 1. septembrī darbu uzsāks Strenču novada vidusskola ar struktūrvienībām Plāņos un Sedā. Faktiski tur būs vidusskolas filiāles.

 Mazā audzēkņu skaita dēļ Plāņu pamatskolai draudēja likvidācija, taču pret to aktīvi iestājās skolēni vecāki. Arī deputāti, vēlreiz pārskatot vairākus variantus, nolēma skolu saglabāt, kaut arī citā statusā.

 "Plāņu skolā, tāpat arī Sedas vidusskolā, paliek visas klases, kas bijušas. Taču skolas paliek bez direktoriem. Šāda reorganizācija ir veikta tāpēc, lai samazinātu izmaksas, pirmkārt, administratīvās. Abās struktūrvienībās paliek direktora vietnieki ar funkcijām veikt zināmas darbības," informē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

 Novada domes izsludinātajā konkursā par Strenču novada vidusskolas direktori šajā amatā ir apstiprināta Dace Gaigala, līdzšinējā skolas direktora vietniece.

 Līdz jaunajam gadam D. Gaigala turpina studijas Japānā. "Plānojam līdz tam no esošo vidusskolas direktora vietnieku vidus nozīmēt direktora vietas izpildītāju," informē J. Pētersons.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=9776

Ap Plāņu skolu – emocijas un skaitļi

Aivars Zilbers 12.08.2009. 10:28   Izdrukāt
Būt vai nebūt? - uz tādu hamletisku jautājumu pirmdienas vakarā Plāņu pamatskolā centās atrast atbildi mācību iestādes bērnu vecāki un Strenču novada domes vadība un deputāti, runājot par skolas turpmāko likteni.

 

Novada vadītāji un deputāti bija uzaicinājuši Plāņu bērnu vecākus uz sapulci, lai uzklausītu viņu priekšlikumus un vēlmes, jo skaidrs ir tas, ka mācību iestādes pilnvērtīga darba nodrošināšanai nav naudas.


Kā "Ziemeļlatvijai" paskaidroja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, pamatskolā audzēkņu skaits ir nepietiekams, lai tā varētu strādāt pēc valdības noteiktā modeļa "nauda seko skolēnam".

"Lai nodrošinātu tikai mācību darbu, nerunājot nemaz par direktora darba apmaksu un citiem izdevumiem, mums mēnesī skolai jādod vairāk nekā 400 latu. Pagaidām nezinu, kur lai tos budžetā atrod. Plāņu pamatskolā ir 50 skolēnu jeb mazāk par pusi, lai iestāde spētu pašfinansēties," saka J. Pētersons.

Kā zināms, valdība noteikusi, ka skolā nedrīkst būt mazāk par 100 audzēkņiem, lai tā neradītu zaudējumus un sekmīgi darbotos modelis "nauda seko skolēnam".


Sanāksmē emociju netrūka. Vecāku sāpe par bērnu nākotni mijās ar sauso skaitļu statistiku, ko atnākušajiem atklāja J. Pētersons. Viņš paskaidroja, ka izglītības finansējumā ir notikušas būtiskas izmaiņas.

"Pērn septembrī valsts finansējums bija apmēram 90 lati uz skolēnu, šogad mums sola ievērojami mazāk. Esam apsvēruši vairākus variantus. Novadā varētu būt viena vidusskola ar vienu vai divām filiālēm. Es domāju, ka Plāņu bērniem nebūtu slikti atrasties Strenču vidusskolā, viņi noteikti būtu ieguvēji. Viņiem būtu iespēja izmantot skolotāju palīdzību pēc stundām, darboties pulciņos," apliecina J. Pētersons.

Viņš piebilda, ka Plāņu mācību iestādē papildu nodarbības un konsultācijas nebūs iespējamas, ja arī izdosies atrast trūkstošo naudas summu, jo ar to varēs nodrošināt tikai mācību plānā paredzēto stundu norisi.

"Iespējams, mēs vēl spēsim pavilkt garumā Plāņu skolas pastāvēšanu, bet, spriežot pēc daudzajiem normatīvajiem aktiem, nākamgad gaidāms jauns līdzekļu samazinājuma vilnis," prognozē J. Pētersons.

Viņš un arī citi novada vadošie darbinieki piedāvāja bērnus no Plāņiem ar autobusu bez maksas nogādāt Strenčos un atvest mājās.

 
Sanāksmes gaitā atklājās, ka problēmu netrūks gan likvidējot, gan atstājot skolu. Kā izteicās novada deputāte Jekaterina Jeremejeva, katram variantam ir savi plusi un mīnusi.

"Viens no variantiem bija veidot Strenču novada vidusskolu ar filiāli Sedā un otrs - ar divām filiālēm Sedā un Plāņos. Ja filiāle būs arī Plāņos, tad jāmeklē klāt finansējums, lai vismaz kaut ko te varētu nodrošināt, turklāt bērniem tad notiktu vienīgi plānā paredzētās mācību stundas. Apspriedām arī variantu, ja bērnus no Plāņiem vestu uz Strenčiem. Mēs saprotam, ka tas nav vienkārši.

Vasarā viss izskatās skaisti, bet bērni jāvadā arī ziemā un pavasarī, kad lauku ceļi nereti ir neizbraucami. Patiesībā jādomā, kā bērnus droši nogādāt pilsētas skolā. Viens no mūsu priekšlikumiem ir piedāvāt autobusu un vajadzības gadījumā izveidot maršrutu līdz katrai mājai, kurā dzīvo skolēni," saka J. Jeremejeva.


Vecākiem un Plāņu pamatskolas pedagogiem bija daudz pretargumentu novada domes piedāvājumam. Kāda mamma izteica bažas, vai transporta izdevumi nebūs pārlieku lieli, jo Plāņu teritorija ir plaša, un vai tiešām dome domājot, ka bērniem ērtāk būs braukāt ar autobusu nekā atnākt kājām uz vietējo skolu.

"Jūs te runājat par skaitļiem, bet vai par bērniem esat padomājuši? Strenčos skolēni vēl gulēs, bet Plāņos bērni jau ziemas salā stāvēs uz ceļa un gaidīs autobusu. Savukārt pēcpusdienā pilsētnieki mājas uzdevumus būs izpildījuši, bet mūsējie vēl ceļos mājup.

Ko līdz pagarinātā grupa, ja mūsu bērni, agri cēlušies, pēc pusdienas būs noguruši un tajā grupā gulēs," izteicās kāds vīrs.

Vēl kāda mamma pauda neizpratni, kādēļ jaunāko klašu bērniem būs jānīkst un jāgaida, līdz stundas beigsies vidusskolēniem un tikai tad viņiem būs iespēja braukt mājās. J. Pētersons gan iebilda, ka jānīkst nevienam nebūs, jo būs paredzētas ārpusklases nodarbības.

Savukārt novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš skaidroja, ka līdzīga situācija bijusi arī Jērcēnos, kur tagad vairs nav skolas. Neviens neapmierinātību ar situāciju nav izteicis. Daļu sanāksmes dalībnieku gan tāds salīdzinājums neapmierināja, jo Jērcēni atrodas tuvāk pilsētai, bet Plāņu centrs ir tālāk, un pagasta teritorija ir daudz plašāka. No Plāņu centra līdz Strenčiem vien ir 15 kilometri.


Daži vecāki atgādināja, ka skaitļi visu neizsaka.

"Vēl ir tāda lieta, ka vairāki mūsu jaunieši un viņu vecāki ir sava pagasta patrioti. Ja skolu nolikvidēs, tad būs tā, it kā Plāņiem buldozers būtu pārbraucis. To vairs nebūs. Te sabiedriskais centrs ir skola, tajā kopā ar skolotājiem un bērniem esam svinējuši visus svētkus. Ja mūsu bērni mācīsies Strenčos, tad viss notiks tur un te nekā vairs nebūs. Plāņus aizmirsīs arī mūsu bērni. Nu jāpadomā, ko darīt, varbūt arī vecāki kaut ko var maksāt?" savu viedokli izteica Sarmīte Caune.

Vēl daži piebilda, ka novadam tiek Plāņu meži un vai tad tādēļ vien nevarētu atrast līdzekļus skolas uzturēšanai.

To, kāds liktenis sagaida vietu, kur likvidēta skola, pastāstīja pirmsskolas pedagoģe Viktorija Juste. "Es te strādāju neilgi, jo atbraucu no vietas, kur skolu likvidēja. Pirms kāda laika man ar bijušajām audzēknēm notika salidojums. Izteicu vēlēšanos apskatīt mūsu skolas ēku. Meitenes gan lūdzās, lai to nedarot.

Piecstāvu ēkai bija izsisti logi, vecajā muižā viss iespējamais noskrūvēts, ēkā bija nozāģēti pat radiatori. Visapkārt pavērās postaža. Pagastā, kur pirms tam strādāju, izveidoju divus deju kolektīvus. Tagad to vairs nav. Sabiedriskā dzīve skolas trūkuma dēļ apstājusies," stāsta V. Juste.

Ēkas likteni pēc skolas slēgšanas par būtisku problēmu uzskata arī Strenču novada amatpersonas. "Tas tiešām ir svarīgs jautājums, ko nevar atstāt bez atbildes - kas notiks ar šo ēku, ja skolu likvidēs?" saka A. Auniņš.


No emocijām nevarēja izvairīties arī domes priekšsēdētājs. "Ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vai jūs neredzat, kas notiek visapkārt. Vienkārši notiek tas, ka ar mūsu rokām grib likvidēt neizdevīgus objektus un piespiež pieņemt nepopulārus lēmumus," saka J. Pētersons.

Dodoties projām, pie skolas satiku vairākus bērnus, kuri gaidīja, ko nolems sapulcē. "Mēs negribam citu skolu. Mums šeit pat patīk," apliecināja 4. klases skolniece Madara Kalniņa.

Skaidrs, ka kultūras un sabiedriskā dzīve zaudēs, ja likvidēs skolu, jo runa jau nav tikai par nepietiekamo bērnu skaitu. Taču arī skaitļu valoda ir nepielūdzama un to pausto patiesību ar emocijām nevar izmainīt.

Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka vecāki vēl pāris dienas padomās, kā rīkoties, bet J. Pētersons "Ziemeļlatvijai" izteicās, ka, iespējams, vajadzēšot atrast iespējas mācību darba turpināšanai skolā.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=9589

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0