twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - Strenču baznīca

Strenču draudze

Baznīcas vēsture
Strenču ev. lut. baznīca celta 1907. gadā, iesvētīta 1907. gada 9. decembrī. 1936. gadā sākotnējā koka ēka tika pārbūvēta - nojaukts un no jauna uzbūvēts tornis, veikta visas ēkas ārējā un iekšējā apdare. Kopš tā laika pārbūves nav notikušas, baznīcas vizuālais tēls saglabājies nemainīgs.
Baznīca pieskaitāma nacionālā romantisma arhitektūras virzienam, kas attīstījās jūgendstila ietvaros. Par piederību šim arhitektūras stilam, pirmkārt, liecina baznīcas logu un durvju ailu forma, bet īpaši izteiksmīgi nacionālā romantisma ietekme vērojama baznīcas iekštelpu apdarē, kur ornamentālajā krāsojumā apvienoti kristietības un etnogrāfiskie simboli. Tautisko rakstu stilizācijā ir jūtamas tās dekoratīvās mākslas tendences, kuras noteica mākslinieka A.Cīruļa ietekme uz lietišķo mākslu un amatniecību.
Draudzes vēsture
Strenču pilsētas aizsākumi meklējami 1889. gadā, kad ap jaunatklāto dzelzceļa staciju sāka būvēt pirmās ēkas. Tā kā savas baznīcas vēl nebija, cilvēki devās uz netālo Ēveles baznīcu. 1900. gadā Ēveles draudzes mācītājs Reinholds Meijers nolēma vākt ziedojumus Strenču baznīcas celtniecībai, un draudzes locekļi kļuva saimnieciski patstāvīgi, kaut gan juridiski vēl piederēja Ēveles draudzei. Juridisku patstāvību draudze ieguva 1934. gada 15. maijā, kad tika izdota Baznīcas virsvaldes atļauja dibināt Strenču draudzi.
Draudze darbojusies bez pārtraukuma kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.
Šobrīd draudzē kalpo mācītājs Raitis Jākobsons.
Raitis Jākobsons
  • ordinēts 1999. gada 4. martā; 
  • amata zīme - krusts - pasniegta 2000. gada 30. jūlijā;
  • no 1995. gada septembra kā evaņģēlists kalpojis Valkas-Lugažu un Ērģemes draudzēs;
  • no 1998. gada septembra uzsācis kalpošanu Kārķu draudzē;
  • no 1998. gada Ziemassvētkiem kalpo arī Vijciema draudzē;
  • kopš 2003. gada jūlija kalpo Strenču draudzē;
  • kopš 2003. gada septembra kalpo Palsmanes draudzē;
  • Precējies. Sieva Indra, meita Rūta-Ieva.
Mācītāja tālr. 64722542; e-pasts: raitisraitis@tvnet.lv
Strenču draudzē šobrīd 40 cilvēku.
Draudzes priekšnieks: Jānis Ķirsis, mob.tālr. 26458564; e-pasts: janis.kirsis@lkb.lv
Dievkalpojumi Strenču draudzē notiek katru svētdienu plkst. 14.00, izņemot mēneša piekto svētdienu.
 
") ; win.document.write('
'+t+'
'); win.document.write("\n function rs(){") ; win.document.write("window.resizeTo(document.images[0].width+20,document.images[0].height+40);focus();") ; win.document.write("}onload=rs;") ; win.document.close() ; } Strenču baznīca - skats no ārpuses
 
Strenču baznīca - skats no ārpuses 
 
 
 
Baznīcas iekštelpa, skats uz altāri 
Kristības un iesvētības 09.11.2004., mācītājs Raitis Jākobsons ar kristāmajiem
 
Kristības un iesvētības 09.11.2004., mācītājs Raitis Jākobsons ar kristāmajiem 
Arhibīskaps Jānis Vanags, Valmieras iecirkņa prāvests Jānis Vaskis, draudzes mācītājs Raitis Jākobsons 2004. gada 12. septembrī pēc draudzes dibināšanas dienai veltīta dievkalpojuma
 
Arhibīskaps Jānis Vanags, Valmieras iecirkņa prāvests Jānis Vaskis, draudzes mācītājs Raitis Jākobsons 2004. gada 12. septembrī pēc draudzes dibināšanas dienai veltīta dievkalpojuma 
 
 
 
 
 
 
 
 
Strenču evanģēliski luteriskā baznīca

Koka baznīca tika uzcelta 1907. gadā un iesvētīta tā paša gada 9. decembrī. 1935. gadā baznīca atradās ļoti sliktā stāvoklī, baznīcas tornim pat draudēja sabrukšana.
1936. gadā vecais baznīcas tornis tika nojaukts, un tā paša gada 9. decembrī tika ielikts pamatakmens jaunajam tornim. Torņa būvdarbi un baznīcas iekštelpu krāsošana
tika pabeigti tai pašā gadā. Nākamajā, 1937. gadā, apmeta baznīcas ārsienas un jauno torni, ko tai pašā gadā arī iesvētīja.
Baznīcā var apskatīt I. Zeberiņa gleznu "Kristus un Pēteris uz jūras".
 
 
 
 
 
 
 
 
Atskats uz pagājušo rudeni
Citus varbūt skumdina aizgājusī vasara un garie, tumšie vakari, aukstums un sals. Taču rudens bija arī pļaujas un pateicības laiks. Redzot, kā mūsu apcirkņi pildās ar saknēm,
dārzeņiem, ievārījumu burciņām, mūsu sirdis pildījās ar pateicību un pielūgsmi visa tā Dēvējam.

Valkas un Strenču draudzē, kad dārza un lauku darbi bija padarīti, viens sabata dievkalpojums atšķīrās no citiem. Pirmajā daļā neskanēja pārdomas par sabatskolas tematu,
draudzes telpas tika izrotātas ar dabas veltēm — augļiem, dārzeņiem, ogām. Atskanēja pateicība un slavas dziesmas Radītājam, Tam, kurš rūpējas par mūsu ikdienas vajadzībām.
Kā jau svētku reizē, bija atnākuši vairāk viesu, arī tie, kuri dievkalpojumus apmeklē diezgan neregulāri. Strenču draudzes telpas bija piepildījuši ne tikai paši strencēnieši,
bet arī ticības draugi no tuvējās Valkas un Smiltenes draudzes. Un tam ir savs iemesls. Jaunajai Strenču draudzei tie bija pirmie Pļaujas svētki!

Izskan daudz muzikālo priekšnesumu. Dzied ne tikai lieli, bet arī bērni. Strenču Pļaujas svētki izvēršas par Valkas rajona draudžu kora salidojumu.
Par to gandarījums diriģentei Maijai. Tas ir rezultāts, savulaik kalpojot Smiltenes, tagad Valkas un Strenču draudzē.

Ārija Glāzera uzrunā saklausāmas vēstis, kas iekļauj gan ikgadējo rudens pļauju, gan arī vērš mūsu skatus uz pasaules druvas pļauju, kad uz šo zemi nāks Kristus,
lai ņemtu savus ļaudis pie sevis.

Strencēnieši pateicīgi valcēniešiem, kuri regulāri kuplina mūsu dievkalpojumus. Arī strencēnieši, kaut retāk, bet rod iespēju būt un kalpot Valkas draudzē.
Jūtamies kā viena draudze, un arī kalpojam kopā — gan pie labdarības zupas virtuves izveides, gan Kristīgā radio iecerēm skanēt arī Valkā un apkārtnē.

Mācītājām Tālim, kurš apkalpo abas draudzes, ar dzīves draugu Santu sabats ir pati raženākā darba diena. No rīta dievkalpojums Valkā, pēcpusdienās Strenčos,
bet pa vidu jāpaspēj vēl kur pabūt. Ir reizes, kad jāvada par trīs dievkalpojumi. Piemēram, Pļaujas svētki bija arī Valkas specializētajā valsts sociālās aprūpes centrā.
Tur mūs gaidīja ļaužu piepildīta svētbrīža telpa. Tie, kuri nevarēja atnākt, notiekošo varēja dzirdēt savās istabiņās radio tīklā.

Bet nu jau pagājuši arī Ziemassvētki, kad pat laicīgā pasaule to gaidīja kā brīnumu laiku. Mēs to izmantojām nevis pasaules standartu paaugstināšanai,
bet Kristus vēsts nešanai tuvākajā apkārtnē. Bet tas jau ir cits stāsts...
Andris Sijāts,
Valka — Strenči
Publicēts 2002.01.03, sadaļā "Latvijas Draudžu savienības ziņas"
http://www.adventisti.lv/lv/news_lv.php?event=16&id=75

Strenčos: Baznīcā skanēs klasiskā mūzika

Sandra Pētersone 28.07.2009. 14:54   Izdrukāt
Šo sestdien, Strenču pilsētas svētkos, būs iespēja dzirdēt klasiskās mūzikas koncertu, kurā muzicēs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti - kvartets "RIX".
Koncerts notiks Strenču evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Sākums - pulksten 16.00.
Kvartetā "RIX" muzicē Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Maļeckis (klavieres), Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars Sandis Šteinbergs (vijole),
altiste Ilze Kļava, Norvēģijas pilsētas Bergenas simfoniskā orķestra altu grupas koncertmeistare un Reinis Birznieks, Somijas pilsētas Tamperes filharmoniskā orķestra čellists.
Daži kvarteta "RIX" mūziķi lielāko daļu gadā pavada, strādājot ārzemēs, tāpēc Latvijā visi kopā muzicē salīdzinoši retāk. Strenčos viņi sniegs koncertu,
pateicoties R. Birznieka saiknei ar šo pilsētu.
Strenču novada deputāte Velga Graumane stāsta, ka savulaik Strenčos dzīvojis un pilsētas mūzikas skolā strādājis R. Birznieka tēvs Aleksandrs Birznieks.
"Tāpēc arī mūziķis iekļāvis Strenčus savā sirdī, aiz cieņas pret tēvu, kurš te strādājis," saka V. Graumane.
Sestdien, 1. augustā, Strenču pilsētas svētkos notiks arī daudz citu pasākumu: fotoizstādes, koncerti, teātru izrādes, Baibas Leites dzejas grāmatas atvēršanas svētki,
motociklistu parāde, sporta sacensības, zaļumballe, gadatirgus un vēl citi notikumi.
Par svētku programmu "Ziemeļlatvija" jau informēja. Pasākumus papildinājusi Strenču vidusskolas 2008./09. mācību gada 12. klases absolventu izrāde
pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem "Īsa pamācība mīlēšanā". Izrāde notiks vidusskolā pulksten 17.00.
http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=9394
 

Savu simtgadi Strenču baznīca sagaida ar jaunu jumtu

Sandra Pētersone 12.12.2007. 08:45   Izdrukāt
Savas baznīcas 100 gadu jubileju kopš tās uzcelšanas svētdien svinēja Strenču luterāņu draudze. Svētku dievkalpojumu ar klātbūtni pagodināja un
sprediķi teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Dievkalpojumā draudze pateicās Dievam par Viņa vadību līdz šai dienai
un izlūdzās Dieva žēlastību turpmākajam ceļam.
 



"Ieradās gandrīz 80 cilvēku. Strenčiem tas ir ļoti labi apmeklēts dievkalpojums," gandarīts par svētku norisi ir Strenču draudzes priekšnieks Jānis Ķirsis.
Baznīcēnu vidū bija sveicēji no citām draudzēm, arī Lībekas pilsētas Svētā Tomasa draudzes mācītājs no Vācijas. Ar šo Vācijas draudzi Strenču luterāņi
draudzējas jau kopš 1995. gada.

Pateicoties vācu draugu atbalstam, dievnama jubilejā Strenču draudze saņēma dāvanu - violetu altāra un kanceles liturģisko pārvalku, kas jau izdaiļo
baznīcu adventes dievkalpojumos.
Lībekas Sv. Tomasa draudzes pārstāvji septembrī, viesojoties Strenčos, izzināja draudzes vēlmes un divas nedēļas pirms svētkiem atsūtīja audumu,
no kura Latvijā uzšuva pārvalku.
Kāds tas izskatās, var redzēt, atnākot uz trešās adventes dievkalpojumu Strenču baznīcā 16. decembrī pulksten 14.00 vai Ziemassvētku svētvakara dievkalpojumu
24. decembrī pulksten 18.00.
Strenču baznīcas 100 gadu jubilejas dievkalpojumu vadīja J. Vanags, Valmieras iecirkņa prāvests Arnis Bušs un Strenču draudzes mācītājs Raitis Jākobsons.
Dievkalpojumā dziedāja Strenču jauktais koris "Rītu puse" un meiteņu vokālais ansamblis "Fantāzija".
Strenču evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas celtniecībai līdzekļus sāka vākt jau 1900. gadā un pat atvēra ziedojumu grāmatu pēc toreizējā mācītāja
Reinholda Meijera ierosinājuma.
Dievnamu sāka celt 1906. gadā, pabeidza 1907. gadā un iesvētīja 9. decembrī.

1936. gadā Strenču baznīcu izkrāsoja, izmantojot tautiskos elementus un kristīgo simboliku, izgatavoja pašreizējo altāri un altāra daļas logus ar divkrāsu vitrāžām.
Tad arī baznīcai uzcēla jaunu torni, jo vecais draudēja sabrukt. 1937. gadā apmeta dievnama ārsienas un jauno torni, ko tajā pašā gadā iesvētīja.
Šogad Strenču luterāņu dievnams ir ieguvis jaunu jumta segumu, pateicoties daudzu labvēļu atbalstam. No tiem kā lielākos J. Ķirsis nosauc Tieslietu ministriju,
Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, Valsts Kultūrkapitāla fondu, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Strenču pilsētas domi un Lībekas Sv. Tomasa draudzi Vācijā.
Naudu jaunajam baznīcas jumtam ziedoja arī privātpersonas.
http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=904

Strenču luterāņu baznīcas torņa smailē karstumā strādā alpīnisti

Sandra Pētersone 24.07.2010. 06:10   Izdrukāt
Spītējot saules svelmei, dienu pēc dienas Strenču luterāņu draudzes baznīcas torņa smailē lielā augstumā strādā alpīnistu brigāde.
Līdz nākamās nedēļas nogalei viņiem jāpabeidz nomainīt jumta segums krusta piekājē un virs notekām.
 Šo ceturtdien alpīnisti virs dievnama torņa pacēla restaurēto krustu, ko pirmo reizi uzstādīja 1936. gadā, - tad pat, kad uzcēla baznīcas torni.
Pats dievnams uzbūvēts 1907. gadā.
 Alpīnistu brigādes vadītājs Aivars Rutkis secina, ka torņa rekonstrukcijai bija pēdējais laiks un tagad baznīca ir izglābta. "Ja darbus atliktu vēl uz pāris gadiem,
tad krusts būtu nokritis un tornim vajadzētu mainīt visu augšu. Tās būtu jau pavisam citas izmaksas," spriež alpīnists.
 Strenču evaņģēliski luteriskā draudze ieguva finansējumu baznīcas torņa rekonstrukcijai, iesniedzot draudzes locekles, restauratores Lienes Opmanes
uzrakstīto projektu Valsts Kultūrkapitāla fondā un saņemot tā atbalstu. Fonds šiem darbiem vairākās kārtās piešķīra 3,5 tūkstošus latu.
Vēl aptuveni 400 latu ir Strenču luterāņu draudzes ziedojumi.
 Strenču evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Jānis Ķirsis atzīst, ka tik un tā nepietiek naudas, lai nomainītu visu torņa jumta segumu.
Alpīnistiem sākot strādāt, atklājās papildu darbi.
 "Gribējās visu, bet varam nomainīt tikai vairāk sarūsējušo un izpuvušo torņa daļu. Savukārt vidusdaļa ir attīrīta no rūsas ar speciālu līdzekli.
Šajā daļā jumta segumu vēl gruntēs un divreiz krāsos tādā pašā pelēkā krāsā, kāds ir baznīcas pamatēkas jumts," skaidro J. Ķirsis.
Vēl tornī uzstādīs jaunus zibensnovadītājus.
 Strenču baznīcas torni rekonstruē alpīnisti Aivars Rutkis, Jānis Rancāns un Kaspars Rutkis. Šādos darbos lielu pieredzi ieguvušais A. Rutkis atzīst,
ka, strādājot Strenčos, grūtākais ir izturēt lielo karstumu. Vīri ar interesi izpētījuši ložu caurumus baznīcas torņa jumtā. Tos vajadzējis aizlāpīt vismaz deviņās vietās.
"Tornis ir diezgan sašauts. Ir lieli caurumi, kā no šķembām, ir no lodēm, un tad vēl viens ar bisi šāvis.
Var redzēt, ka skrotis nav gājušas cauri, bet izsisti robi," stāsta A. Rutkis.
 Rekonstruēto Strenču baznīcas torņa jumtu strencēnieši un pilsētas viesi varēs apskatīt jau pilsētas svētkos 31. jūlijā,
kad dievnamā pulksten 15.00 sāksies klasiskās mūzikas koncerts.
 J. Ķirsis informē, ka kapu svētki Strenču kapsētā notiks 1. augustā. Sākums - pulksten 15.00. Kalpos mācītājs Raitis Jākobsons.
Aizlūgumus pieņems tajā pašā dienā stundu pirms dievkalpojuma pie kapličas. Aizlūgumus var pieteikt arī pa tālruni, zvanot draudzes priekšniekam J. Ķirsim (26458564). 
http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=15694
 

Strenču baznīcā dievkalpojumā pieminēs Latviju 

Sandra Pētersone 2013. gada 13. novembris 08:46 102 reizes

Svētdien, 17. novembrī, Strenčos jau dienas pirmajā pusē Latvijas valsts 95. dzimšanas dienu pieminēs dievkalpojumā.Dievkalpojums
Strenču evaņģēliski luteriskajā baznīcā sāksies pulksten 11. Kalpos evaņģēlists Jānis Šmits, informē Strenču luterāņu draudzes priekšniece Solvita Tēberga.
Tās pašas dienas vakarā, pulksten 19, Strenču kultūras namā sāksies Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadu jubilejai  un
Strenču pilsētas 85 gadu jubilejai veltīts svētku sarīkojums "Mana Latvija - mana pilsēta”. Svētku rīkošanā iesaistījušies arī tie
Strenču luterāņu draudzes Svētdienas skolas audzēkņi, kuri mācās Strenču novada vidusskolā. 
Skolēni izzina un apkopo informāciju par Strenču pilsētas vēsturi un ievērojamiem cilvēkiem un veido planšetes, ko līdz ar
citiem materiāliem šo svētdien varēs apskatīt izstādē "Mēs esam un būsim” Strenču kultūras nama mazajā zālē
.http://ziemellatvija.diena.lv/novadu-zinas/strenci/strencu-pilseta/strencu-baznica-dievkalpojuma-piemines-latviju-73634

Strenču draudze vāc ziedojumus zvana restaurācijai 6

Sandra Pētersone 2013. gada 25. decembris 08:00 258 reizes

Strenču evaņģēliski luteriskā draudze sākusi vākt ziedojumus, lai restaurētu Strenču luterāņu baznīcas zvanu.Tieši šogad -
 savā simtgadē -  baznīcas zvana 34 kilogramus smagā mēle  ir pārplīsusi uz pusē, tāpēc zvans vairs faktiski neskan (skaņu var dzirdēt tikai baznīcā),
informē Strenču luterāņu draudzes priekšniece Solvita Tēberga.
Strenču baznīcas zvans ir liets 1913. gadā, Krievijas pilsētas Gatčinas zvanu rūpnīcā par cilvēku ziedoto naudu. Gatčinā zvanu rūpnīca
darbojas arī mūsdienās, un strencēnieši apspriež iespēju  sava dievnama zvanu restaurēt tieši tur.
Jau 20. decembrī Strenču luterāņu baznīcā notika Cēsu zvanu ansambļa koncerts, kurā ziedojumos zvana restaurācijai apmeklētāji
saziedoja 58 latus un 61 santīmu un 25 eiro, informē S. Tēberga.
"Plānojam reizi mēnesī rīkot baznīcā koncertus ar mūsu draugu piedalīšanos, kuros cilvēki varēs ziedot zvana restaurācijai.
Līdz tam tāda iespēja ir dievkalpojumos. Baznīcā būs izlikta speciāla kastīte,” piebilst draudzes priekšniece.
Nākamais dievkalpojums Strenču luterāņu baznīcā notiks  29. decembrī pulksten 11. Kalpos evaņģēlisti  Jānis Šmits un Andis Smilga.
 http://ziemellatvija.diena.lv/novadu-zinas/strenci/strencu-pilseta/strencu-draudze-vac-ziedojumus-zvana-restauracijai-75554
Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0