twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - Strenču MRS
Privāto mežu īpašnieki ciršanas apliecinājumus ņem retos gadījumos
 
Sandra Pētersone, Ziemeļlatvija 04. marts (2009)
11:52
 
 
 
 
 
 
 
 Valsts meža dienesta Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence informē, ka mežniecībā ciršanas apliecinājuma lielākā ņēmēja ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži” www.ziemellatvija.lv
 
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" šogad plānojusi meža ceļu būvi galvenokārt Strenču mežos, kur pēc ceļu nodošanas ekspluatācijā paredzētas jaunas cirsmas.


Pagaidām ceļu būve ir apturēta samazinātā finansējuma dēļ. "Latvijas valsts mežu" Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis cer, ka šogad tomēr izdosies uzbūvēt vismaz daļu no plānotajiem objektiem. Neraugoties uz koksnes zemajām cenām, mežizstrāde notiek un tai ir vajadzīga laba infrastruktūra.

Daļu no cirsmu izsolēs iegūtajiem līdzekļiem valsts akciju sabiedrība (VAS) "Latvijas valsts meži" iegulda savās investīciju programmās, tai skaitā meža ceļu un meliorācijas sistēmu būvē.

"Šā gada divos mēnešos esam pārdevuši vienu piekto daļu no šogad plānotā cirsmu apjoma. Tas ir salīdzinoši labs rādītājs. Valsts atļāvusi "Latvijas valsts mežiem" realizēt 2009. un 2010. gadā gandrīz divreiz vairāk koksnes, nekā kā citus gadus.

Tas domāts, lai dotu signālu pircējam ārpus Latvijas, ka mūsu cenas būs zemas un rezultātā mūsu pārstrādātājiem būs līgumi," skaidro A. Dudelis. Izsolēs "Latvijas valsts meži" nosaka salīdzinoši zemu cirsmu sākumcenu, lai ieinteresētu pircējus.

Savukārt privāto mežu īpašnieki koku ciršanas apliecinājumus Valsts meža dienestā šobrīd ņem ļoti maz, jo apaļkoku realizācijas cenas ir zemas. Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence min piemēru, ka viņi mežniecībā vēršas gadījumos, kad apliecinājums paņemts iepriekšējā gada un cirsmu izstrāde nav tikusi pabeigta, vai arī tas vajadzīgs sanitārajām cirtēm.

"Tādu gadījumu, kad privāto mežu īpašnieki cērt mežu, jo vajag naudu vai materiālus, šobrīd ir maz," secina J. Ence.
 
Ciršanas apliecinājumus Valsts meža dienestā (VMD) Strenču mežniecībā ņem galvenokārt VAS "Latvijas valsts meži", kura tālāk cirsmas pārdod izsolēs. Strenču pusē šā uzņēmuma sadarbības partneri ir akciju sabiedrība "Strenču MRS", ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa līgums, un Valkas pagasta firma "Vārpas I", kura cirsmas iegādājas izsolēs.

Mežizstrādi Strenču pusē veic arī firma "Foran Real Estate", kas nopirkusi nekoptus meža īpašumus Ēveles un Jērcēnu pagastā un iegulda lielus līdzekļus meža atjaunošanā.

Firmas "Vārpas I" valdes priekšsēdētājs Ivars Zalužinskis rosina VAS "Latvijas valsts meži" izsolēs piedāvāt lielāku koksnes daudzumu. "Ir jau marta sākums, taču es no valdības pieņemtā lēmuma palielināt ciršanas apjomu neesmu redzējis nevienu kubu.

Februārī Valkas rajonā izsolē tika piedāvāti 800 kubikmetri koksnes, kas uz visiem uzņēmumiem ir gaužām maz. "Latvijas valsts meži" ciršanas papildu apjomu grib atdot savai struktūrvienībai, kas veic apaļkoku izstrādi," spriež I. Zalužinskis.

SIA "Vārpas I" vadītājs uzskata, ka cirsmu izsolē ir jārada visiem vienādi nosacījumi, lai "visi nozares uzņēmumi tiktu klāt šiem papildu kokiem, citādi veidojas "Latvijas valsts mežu" nonopols. "Ja "Latvijas valsts meži" grib nodarboties ar mežizstrādi, lai ciršanas tiesības iegūst izsolē," saka I. Zalužinskis.

A. Dudelis informē, ka ir pieņemts "Latvijas valsts mežu" lēmums par to, ka šo papildu apjomu izcērt uzņēmuma struktūrvienība "Apaļkoksnes piegādes". "Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu pieeju apaļkoksnei visām zāģētavām," viņš skaidro.


http://www.tvnet.lv/zalazeme/green/article.php?id=81062



 

"Strenču MRS" pamet regulēto tirgu

Aģentūra LETA 08.08.2008. 09:27   Izdrukāt
No šodienas no Rīgas Fondu biržas (RFB) Otrā saraksta tiks izslēgtas AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" ("Strenču MRS") akcijas, liecina paziņojums biržā.
 RFB valde lēmumu pieņēma saskaņā ar biržas noteikumiem "Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos", pamatojoties uz "Strenču MRS" rakstisku iesniegumu. Sabiedrības akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu aiziet no regulētā tirgus.
 Uzņēmums izteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās šā gada 20.jūnijā. Norēķini par atpirkšanas piedāvājuma ietvaros veiktajiem darījumiem tika veikti šā gada 25.jūnijā.
 Atpirkšanas piedāvājuma rezultātā SIA "Pata AB" tiešā un netiešā līdzdalība uzņēmumā sasniedza 91,06%, tādējādi sabiedrība ir izpildījusi visas likumā noteiktās prasības, lai varētu aiziet no regulētā tirgus.
Kā ziņots, "Strenču MRS" šā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 160 319 latu zaudējumiem, salīdzinot ar 329 388 latu peļņu attiecīgā laika posmā pērn.


http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=4236
 

"Strenču MRS" apgrozījums pērn - Ls 6,45 miljoni

Aģentūra LETA 02.03.2008. 08:41   Izdrukāt
AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" ("Strenču MRS") neto apgrozījums 2007.gadā sasniedzis 6,45 miljonus latu, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats Rīgas Fondu biržā (RFB).
Pērnā gada apgrozījums ir par 56,7% lielāks nekā 2006.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 4,11 miljonus latu. Plānotais neto apgrozījums pērn pārsniegts par 7%, norāda uzņēmums."Strenču MRS" peļņa 2007.gadā bija 279 832 lati, kas ir par 96% vairāk nekā 2006.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 142 381 latu. Peļņa uz vienu emitēto akciju ir 0,303 lati. Pērnā gada peļņa 1,7 reizes pārsniedz plānoto peļņu, norāda uzņēmums.
Uzņēmums 2007.gadā realizējis 133 700 kubikmetrus apaļkokus par 6,18 miljoniem latu. Pērn tika sniegti mežizstrādes darbu pakalpojumi 149 374 latu apjomā, kas ir par 48,1% mazāk nekā 2006.gadā. Savukārt sniegto mežsaimniecisko darbu apjoms bija 115 676 latu apjomā, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2006.gadā.
Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka šogad uzņēmums turpinās sadarbību ar AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), izstrādājot ilgtermiņa mežizstrādes līgumā paredzētās platības. Paredzēts piedalīties arī LVM, pašvaldību un citās augošu koku cirsmu izsolēs, iegādāties nekustamos īpašumus ar mežu platībām, kā arī iegādāties cirsmas no privātīpašniekiem.
Uzņēmums turpinās arī sniegt mežsaimniecisko darbu pakalpojumus. Lai palielinātu mežizstrādes jaudas, 2008.gada sākumā paredzēts iegādāties jaunu koku gāšanas un sagarumošanas iekārtu.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir SIA "Pata AB" ar 49,87% akciju, Mārtiņš Kvēps ar 33,2% akciju un Māris Kannenieks ar 2,5% akciju.
Sabiedrības akcijas tiek kotētas RFB Otrajā sarakstā.


http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=1993
 

Strenču mežniecības mežzinis - "Zelta čiekura” laureāts

Aldis Dubļāns 30.01.2008. 16:52   Izdrukāt
Jānis Ence ir viens no trijiem gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem nominācijā "Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā". Jo īpaši daudz viņš strādā bērnu vidē.
Mežzinis atzīst, ka pērnais bijis labs gads arī viņam personīgi, jo kopā ar mežsargiem paveikts itin daudz. Ēveles pagastā atbrīvots no apaugumiem un akmeņiem Staišu ozols, kas ir iecelts dižkoku kārtā. Talkā sakopta arī Oliņu pirts Gaujas krastā, arī dabas liegumā "Sedas purvs" strādāts ne pa jokam - uzbūvēta īpaša laipa, lai putnu vērotāji ērtāk nokļūtu pie skatu torņa. Vērienīgu putnu izbāžņu un savu fotogrāfiju izstādi Jānis noorganizēja Valkā, bērnu un jauniešu interešu centrā. To apskatīja ne tikai daudz valcēniešu, bet arī skolēni no attāliem pagastiem. Protams, kā katru gadu strādāts arī Meža dienās, rudenī palīdzēts putnu vērotājiem un Jērcēnu parka sakopšanā. Viņš uzskata, ka tieši šādi it kā mazi darbiņi ir redzami un sabiedrībā jūtami, nevis vērienīgi pasākumi, kuru lietderība dažkārt ir apšaubāma.
 
http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=1547

"Strenču MRS" apgrozījums deviņos mēnešos - Ls 5,19 miljoni

Aģentūra LETA 30.11.2007. 15:50   Izdrukāt
AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" ("Strenču MRS") neto apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 5,19 miljonus latu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats Rīgas Fondu biržā (RFB).
Pagājušā gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,604 miljoni latu."Strenču MRS" peļņa bijusi 405 613 lati, salīdzinot ar 48 682 latu lielu peļņu pērn deviņos mēnešos. Peļņa uz akciju bijusi 43,9 santīmi.
Uzņēmums šā gada deviņos mēnešos ir realizējis apaļkoksni par summu 5,03 miljoni latu. Vēl tika veikti mežsaimnieciskie darbi 55 000 latu vērtībā un mežizstrādes pakalpojumi 1,042 miljonu latu vērtībā.
Jau ziņots, ka otrajā pusgadā uzņēmums plāno turpināt ilgtermiņa cirsmu fonda un privāto mežu īpašnieku cirsmu izstrādi. Pārskata gadu paredzēts beigt ar plānoto neto apgrozījumu un peļņu.
Sabiedrības akcijas tiek kotētas RFB Otrajā sarakstā.


http://www.ziemellatvija.lv/news/article.html?xml_id=717
 



JAUNS PROJEKTS MEŽU PRIVATIZĀCIJAI



Mežu nozarē strādājošie izsaka aizdomas, ka valdība turpina realizēt 
pirms četriem gadiem sabiedrības noraidīto slēpto valsts mežu privatizāciju, 
tiesa - citādā veidā.

Jāatgādina, ka 1997. gada 8. janvārī Latvijas 
Inteliģences apvienības organizētās konferences «Latvijas mežus - tautas 
labklājībai» rezolūcijā tika uzsvērts, ka nedrīkst pieļaut valsts mežu 
privatizāciju, jo privatizācijas sertifikātu segumā tika ieskaitīti arī valsts 
meži.
«Pašlaik varas gaiteņos ir kārtējais projekts, kas valsts mežu vai to 
daļas privatizāciju cenšas aizstāt ar valsts mežu - vairāku simtu tūkstošu ha 
nodošanu celulozes rūpnīcas apsaimniekošanā uz koncesijas, nomas vai cita veida 
līguma pamata, kas pēc būtības pielīdzināma privatizācijai,» uzsver a/s Strenču 
MRS prezidents V. Breicis. Tas tiek darīts tāpēc, ka līdzšinējām valdībām nav 
izdevies iekustināt jautājumu par valsts mežu privatizāciju, un savulaik tika 
veidots valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, par 
kura privatizācijas iespējām tika klusēts, taču sabiedrības spiediena rezultātā 
panāca, ka normatīvajos aktos ierakstīja - šī sabiedrība ir neprivatizējama, 
norāda a/s Strenču MRS prezidents V. Breicis.

Valsts var zaudēt 
35,7 % mežu


A/s Strenču MRS prezidents norāda, ka jaunās celulozes 
rūpnīcas ārvalstu investori savā pārziņā vēlas 500 000 ha jeb 35,7 % valsts 
mežu. «Nav svarīgi, vai Latvija celulozes rūpnīcas kompānijas statūtfondā 
iegulda naudu - 150 miljo. eiro un tad tās valdījumā uz ilgtermiņa mežizstrādes 
vai koncesijas līguma pamata nodod investoru prasītos 500 000 ha Latvijas valsts 
mežu, vai arī Latvijas valsts iegulda 150 000 ha valsts mežu un rūpnīcas 
valdījumā nodod vēl 350 000 ha valsts mežu,» secina V. Breicis. Viņam dīvaini 
šķiet, ka, parakstot celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic 
Pulp
 dibināšanas dokumentus 2000. gada martā, tābrīža zemkopības ministrs 
Tautas partijas biedrs Aigars Kalvītis pieļāva, ka Latvija projekta īstenošanai 
ieguldīs zemi, kas nepārsniegs 10 % - 150 000 ha no Latvijas valsts mežiem, kaut 
arī tolaik premjers bija Tautas partijas līderis A. Šķēle, kura vadītās valdības 
deklarācijā un arī partijas programmā ir strikta nostādne - neprivatizēt valsts 
mežus.
V. Breicis pieļauj iespēju, ka Tautas partija valsts mežu nodošanu 
valdījumā, pārziņā vai apsaimniekošanā, kā arī ieguldīšanu celulozes rūpnīcas 
kompānijas pamatkapitālā neuzskata par valsts mežu privatizēšanu, tomēr 
patiesībā tā ir slēpta valsts mežu privatizācija.
«Savulaik LR Augstākā 
Padome, izdodot privatizācijas sertifikātus, to nodrošinājumā ieskaitīja arī 
Latvijas valstij piederošos valsts mežus, bet ar to man nav nekāda sakara,» 
uzsver A. Šķēle. Tā kā Privatizācijas aģentūra kopumā savu darbu ir veikusi labi 
un īpaša privatizācijas sertifikātu pārpalikuma pēc privatizācijas beigām nebūs, 
mežu privatizācijas kā sertifikātu seguma nodrošinājuma jautājums nepastāvēs, 
secina A. Šķēle.
Cik daudz Latvijas valsts mežus ieguldīs un vai vispār 
ieguldīs celulozes rūpnīcas pamatkapitālā un cik nodos tās apsaimniekošanā, 
pašlaik nav zināms, jo sarunas starp Latvijas valsti un investoriem - 
Sodra un Metsaliitto turpinās, norāda gan finansu ministrs G. 
Bērziņš, gan zemkopības ministrs A. Slakteris, kaut arī a/s Baltic Pulp 
valdes priekšsēdētājs Ē. Lāgervalds, tiekoties ar kokrūpniekiem, norādījis uz 
prasību rūpnīcas pārziņā iegūt 500 000 ha valsts mežu.

Meži nedos 
vajadzīgo papīrmalkas daudzumu


A/s Strenču MRS prezidents secina, 
ka, nododot celulozes rūpnīcas pārziņā 35,7 % no visiem valsts mežiem - daļa 
Latvijas lielākās nacionālās bagātības tiks nodota Latvijas meža nozaru lielāko 
konkurentu ārvalstu tirgos rīcībā, un rūpnīcas pārziņā nonāks ne tikai 
papīrmalka, bet arī resno dimensiju lietkoksne. Turklāt dīvaini V. Breicim šķiet 
arī tas, ka, savā pārziņā iegūstot 500 000 ha valsts mežu, celulozes rūpnīca ik 
gadu no šiem mežiem vidēji varētu iegūt apmēram 420 000 - 450 000 m3 papīrmalkas 
un 600 000 līdz 650 000 m3 resno dimensiju lietkoksnes, kaut gan rūpnīcas 
deklarētais pašnodrošinājums ir 40 % no kopumā celulozes ražošanai 
nepieciešamajām koksnes izejvielām jeb 1,2 milj. m3. Tas, pēc V. Breiča teiktā, 
liecina, ka celulozes rūpnīcai vairāk vajag mežus, nevis nodrošinājumu ar 
papīrmalku. Bet iegūto resno sortimentu lietkoksni jaunā celulozes rūpnīca, 
visticamāk, pārdotu kādai no Latvijā esošajām ārvalstu kontrolētajām apaļkoku 
tirgotājfirmām, kādai no esošajām ārvalstu kontrolētajām kokzāģētavām Latvijā 
vai arī pie celulozes rūpnīcas tiktu izveidota kokzāģētava. Celulozes rūpnīcas 
vēlme papīrmalku nevis pirkt tirgū par tirgus cenām, bet saņemt subsidētus 
resursus liecina, ka Latvijas papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādātāji būs 
nevis tās pamatpiegādātāji, bet gan tie, kuriem noteikti visneizdevīgākie 
piegāžu nosacījumi, jo īpaši cenu jomā Latvijas piegādātāji būs tieši tādā pašā 
statusā kā pašlaik, piegādājot papīrmalku un celulozes šķeldu celulozes rūpnīcām 
Skandināvijā, secina V. Breicis. Latvijas Meža apsaimniekotāju asociācijas 
prezidents Ē. Zaķis ir paudis asociācijas biedru vēlmi piedalīties celulozes 
rūpnīcas projekta realizācijā, tāpēc privātmežu īpašnieki savus mežus varētu 
ieguldīt celulozes rūpnīcas pamatkapitālā. Privātīpašnieki nav vientieši un 
savus mežus ieguldīs par to reālo cenu, nevis par daudzkārt zemāku, kā to var 
izdarīt valsts, norāda V. Breicis. Viņaprāt, tādējādi katram akcionāram - 
Latvijas valstij, Latvijas privātmežu īpašniekiem, Sodra un 
Metsaliitto - jaunajā celulozes rūpnīcā vajadzētu būt 25 % 
akciju.

Investoriem koksne jāpērk par tirgus cenu
Saeimas 
deputāts, Tautas partijas līderis Andris Šķēle uzskata, ka valdībai kopīgi ar 
Latvijas privātmežu īpašnieku un mežizstrādātāju asociācijām ir jāvienojas par 
veidu, kādā garantēt noteiktu nepieciešamās koksnes apjomu, jo neviens investors 
neliks miljardu ASV dolāru, ja viņam nebūs skaidrs, kur iegūs izejvielas - šajā 
gadījumā koksnes resursus, norāda A. Šķēle. Viņam šķiet, ka, dodot šo resursu 
pieejamību, jānodrošina, ka šie resursi tiek pirkti par esošo tirgus cenu. 
Pretējā gadījumā, ja tiek uzturēta starpība starp reālo cenu un cenu, par ko 
iepērk, tiktu nodarīti vairāki būtiski kaitējumi - Latvijas mežu audzētāji, arī 
valsts, nesaņemtu reālo tirgus cenu par saviem resursiem, tas nemotivētu 
rūpnīcas investorus uzturēt vismodernāko tehnoloģiju rūpnīcā, un ilgtermiņā šis 
projekts varētu nebūt ekonomiski veiksmīgs.
 
http://www.agropols.lv/meklesana.php?meklesana=1&searchtext=asit&searchmode=&page=140&dokuments=27279&addcomment=1
Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0