twitter facebook draugiem Strencu Biblioteka - Strenču ugunsdzēsēju postenis

Svētki Strenču ugunsdzēsējiem

Rīt, 8. februārī, lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija”, par ko priecājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa ugunsdzēsēji un kāpēc Strenčos ieradās ASV vēstniecības Latvijā pārstāvji.

http://www.ziemellatvija.lv/kriminalzinas/vugd/svetki-strencu-ugunsdzesejiem-24633

Strenču ugunsdzēsēju depo būs jauns jumts un garāžas

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču postenī sākušies būvdarbi. Ugunsdzēsēju tehnikai būs jauna garāža, bet vecajai, 1910. gadā uzceltajai depo ēkai nomainīs jumtu. Uzbūvēs arī malkas novietni.
Strenču postenī plānotie būvdarbi, tāpat kā Valkas daļā jau notiekošie, iekļaujas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vairāku daļu renovācijā.

Kas šo renovāciju atbalsta un uz kādiem izsaukumiem Strenču ugunsdzēsēji devušies augustā, lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" otrdien, 4. septembrī.

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=28419


Brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības depo


Strenču brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai toreizējais Strenču gruntsgabalu īpašnieks, Jērcēnu barons Krideners, piešķir ēkas celšanai zemes gabalu miesta centrā. 1910. gada maijā tiek sākta depo ēkas celtniecība. Tā paša gada rudenī ēka tiek pabeigta, un 1910. gada 19. septembrī svinīgi iesvētīta. Savu uzdevumu tā pilda vēl joprojām, pašlaik tajā atrodas Valkas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču postenis. Depo ēkas tornis ir paredzēts ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai.

Strenču ugunsdzēsības depo simtgade

fotoreportāža

http://ziemellatvija.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=15552

Nosvin Strenču depo ēkas simtgadi

Sandra Pētersone 13.07.2010. 12:45   Izdrukāt
Ar vietējās komandas panākumiem sestdien Strenčos noslēdzās ugunsdzēsēju draudzības sacensības sportā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču postenis kopā ar ciemiņiem šajā dienā svinēja depo ēkas simtgadi.

Pavisam sacensībās startēja sešas komandas: divas no Strenču posteņa, kā arī ciemiņi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes, Jaunpiebalgas, Apes un Monistes (Igaunija) posteņa.

 Ugunsdzēsēji sacentās trijās disciplīnās: izvēršanās kaujai ar motorsūkni "Honda", jautrības stafetē un zābaka mešanā. Visvairāk uzvaras lauru plūca Strenču posteņa pirmā komanda: Uģis Ozols, Andris Roštoks, Alans Zuza, Ilmārs Lucko un Aleksandrs Jefimovs. Viņu komanda izcīnīja pirmo vietu, izvēršoties kaujai ar motorsūkni, un jautrības stafetē, bet zābaka mešanā bija trešie.

 Zābaka mešanā uzvarēja Smiltenes posteņa komanda, kurā šajā disciplīnā startēja Agris Gulbis, Jānis Babulis un Jānis Medejsis. Izvēršoties kaujai ar motorsūkni, smiltenieši (Māris Gābers, Dainis Čukurs, Ingus Krūmiņš, Aivars Bahurs un Gvido Maulāns) izcīnīja trešo vietu. Jautrības stafetē Smiltenes postenis ierindojās piektajā vietā.

 Neraugoties uz karsto laiku, sacensības Gaujmalā vēroja arī skatītāji. Interesenti apskatīja arī fotogrāfiju izstādi Strenču depo. Pati ēka par godu simtgadei bija izrotāta ar ozollapu vītenēm un puķēm.
Fotogrāfijas no Strenču depo simtgades svinībām var apskatīt šeit

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=15567

Strenčos svinēs depo simtgadi

Sandra Pētersone 07.07.2010. 08:16   Izdrukāt
Šo sestdien, 10. jūlijā, Strenčos pulcēsies ugunsdzēsēji, lai atzīmētu pilsētas depo ēkas simtgadi. Skatītājiem tā būs iespēja Gaujmalā pie Vecā ozola redzēt ugunsdzēsēju draudzības sacensības.

 Sacentīsies komandas no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Strenču, Smiltenes, Jaunpiebalgas, Apes un Monistes (Igaunija) posteņiem.

 Strenču postenis jau pošas ciemiņu sagaidīšanai. Depo ēkā notiek kosmētiskais remonts. Top stends, kurā izliks senas fotogrāfijas no pilsētas ugunsdzēsēju depo vēstures. Tās izstādei uzticēja strencēniete, skolotāja Sarmīte Krūze.

"Cik daudz cilvēku te kādreiz strādāja! Visi baltās formās, skaistās ķiverēs. Ugunsdzēsējiem kādreiz pat bija savs orķestris, kas spēlēja visos pasākumos," fotogrāfijās redzētais atstājis iespaidu uz Strenču posteņa komandieri virsleitnantu Alekseju Jefimovu.

 Strenčos brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības depo uzcēla 1910. gadā no maija līdz septembrim par apkārtnes iedzīvotāju ziedojumiem un svinīgi iesvētīja tā paša gada 19. septembrī (uz jūliju svinības pārceltas, lai tās nesakristu ar ražas novākšanas un skolas laiku - redakcijas piezīme).

 Ēkas celšanai zemes gabalu Strenču miesta centrā piešķīra toreizējais Jērcēnu barons. Līdz mūsdienām nav saglabājies stallis, kur aizvadītā gadsimta sākumā ugunsdzēsēji turēja savu transportu - zirgus un pajūgus.

 Strenču depo atrodas Ugunsdzēsēju ielā, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties šai ēkai. Arī mūsdienās VUGD postenis atrodas vēsturiskajā celtnē. Postenī maiņās strādā 14 cilvēki: komandieris A. Jefimovs, četri vada komandiera vietnieki - Aleksandrs Jefimovs, Grigorijs Vērdiņš, Andris Lāns un Alans Zuza, četri ugunsdzēsēji - Ilmārs Lucko, Edijs Tomašs, Artūrs Beiša un Juris Silavs, un pieci autovadītāji -Vladimirs Brjuņins, Ainārs Vanags, Andris Roštoks, Jānis Ozols un Uģis Ozols.

 "Brīnišķīgi, izpalīdzīgi puiši un ļoti labi cilvēki! Ja mums gadās kāda ķibele, tad parasti skrienu pie viņiem," ugunsdzēsējus slavē viņu tuvākā kaimiņiene pensionāre Lūcija Leitāne no Ugunsdzēsēju ielas 14.

 Viņi izpalīdzot, ja saplīsusi automašīna, vai arī, ja vajag uzlikt gāzes balonu, kā arī citos sadzīves darbos. L. Leitāne mājā blakus depo dzīvo 35 gadus. Šajā laikā postenī nomainījušies daudzi ugunsdzēsēji. Vieni dodas izdienas pensijā, bet citi nāk vietā.

 VUGD Strenču postenī no pašreizējiem darbiniekiem visilgāk - vairāk nekā 20 gadus - strādā autovadītājs V. Brjuņins. Šogad viņš pensionēsies.

 20 gadus postenī strādā tā komandieris A. Jefimovs. Šopavasar Valsts prezidents Valdis Zatlers viņam pasniedza Viestura ordeni par ilggadēju un pašaizliedzīgu dienesta pienākumu izpildi un lielu personīgo ieguldījumu VUGD attīstībā Latvijā, it īpaši Ziemeļvidzemē.

 Strenču postenī pat izveidojušās ugunsdzēsēju dinastijas. Kopā strādā brāļi Ozoli, tēvs un dēls Jefimovi. Kad pensijā devās Guntars Tomašs, viņu nomainīja dēls Edijs.

 "Mūsu kolektīvs ir spēcīgs. Daudzi izgājuši ugunsdrošības kursus un ieguvuši attiecīgu kvalifikāciju," kolēģus slavē A. Jefimovs.

 Depo simtgades svinības sestdien orientējoši no pulksten 9.30 līdz 10.00 atklās ar ugunsdzēsēju ierindu un viesu uzrunām pie depo ēkas. Pēc tam ap pulksten 10.00 Gaujmalā pie Vecā ozola sāksies ugunsdzēsēju sacensības. Būs trīs disciplīnas: izvēršanās kaujai ar motorsūkni, jautrības stafete un zābaka mešana, kuras laikā redzamību apgrūtinās īpašas brilles.

 Ugunsdzēsēji cer, ka skatītājiem būs interesanti. Jautrības stafetē būs dažādi pārbaudījumi, piemēram, cilvēka glābšana uz ūdens un boulings, kurā ķegļu vietā izmantos ūdens strūklu no ugunsdzēsēju šļūtenes. Komandai vajadzēs arī savaldīt ūdeni, kas plūdīs pa dažāda diametra caurumiem no divus metrus augstas caurules. Par "korķi" jāizmanto rokas, kājas un pārējais ķermenis.

 Tās būs ikgadējās minēto VUGD posteņu sacensības, kas notiks jau 15. gadu.

http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=15500

Strencēnieti apbalvo ar Viestura ordeni

Sandra Pētersone 10.05.2010. 08:31   Izdrukāt
Ar Viestura ordeni apbalvots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa komandieris, virsleitnants Aleksejs Jefimovs.

Valsts apbalvojumu Rīgas pilī A. Jefimovam šonedēļ pasniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pilī notika valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 20. gadadienai. Apbalvojumus saņēma ārsti, ugunsdzēsēji, karavīri, zinātnieki, sportisti, skolotāji un citu profesiju pārstāvji.


A. Jefimovs par piektās šķiras Viestura ordeņa kavalieri ir iecelts par ilggadēju un pašaizliedzīgu dienesta pienākumu izpildi un lielu personīgo ieguldījumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā Latvijā, it īpaši Ziemeļlatvijas reģionos. Šogad aprit 20 gadu, kopš A. Jefimovs strādā Strenču postenī. No 2000. gada viņš pilda posteņa komandiera pienākumus.


Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas un citas fiziskas personas gan par sevišķiem militāriem nopelniem, gan arī par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā un citiem nopelniem valsts labā.


A. Jefimovs atzīst, ka, saņemot vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas ar paziņojumu par Viestura ordeņa piešķiršanu, jutās nedaudz apmulsis. "Daru savu darbu un nebiju domājis, ka man būs tāds apbalvojums," saka Strenču posteņa komandieris.


Viņš saņēmis valsts apbalvojumu zīmīgā gadā. Šovasar jūlijā Strenču depo svinēs savu simtgadi.
http://ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=14544

 

 

 

Strenču ugunsdzēsēju posteņa vecajiem "ZIL” blakus nostājas "Scania”

Sandra Pētersone, Ziemeļlatvija www.ziemellatvija.lv

16. februāris (2009)
09:46

 

Strenču ugunsdzēsēju postenis saņēmis jaunu, modernu automašīnu. Ar Zviedrijā ražoto pērnā gada izlaiduma "Scania" glābēji ātrāk varēs nokļūt līdz ugunsgrēka vietai, nekā braucot ar vecajiem ZIL auto, kas ražoti 1982. un 1988. gadā.


 Resursi internetā

Fotoreportāžu skatīt šeit!

Turklāt jaunās automašīnas aprīkojums, kas komplektēts Somijā un ir gandrīz 70 tūkstošus eiro vērts, dos iespēju liesmas noslāpēt ar jauniem "knifiem". Piemēram, zem mašīnas rāmja ir sešas stacionārās šļūtenes kūlas vai kūdras dzēšanai.

Jauno mašīnu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes Strenču posteņa garāžas svinīgi izbrauca aizvadītās piektdienas pēcpusdienā. Taču posteņa vīri mašīnu un tās aprīkojumu izpētīja un izmēģināja jau iepriekš.

Ugunsdzēsēji ir sajūsmā

"Esam sajūsmā. Salīdzinot ar vecajām mašīnām šī ir kā diena pret nakti," secina Strenču posteņa vecākais inspektors Aleksejs Jefimovs. Piemēram viņš min jaunās automašīnas augstspiediena sūkni. To darbinot, ūdens padeve ir ātrāka un lielāka, bet ūdens patēriņš - mazāks.

Jaunās "Scania" aprīkojums vairāk ir paredzēts meža ugunsgrēku dzēšanai. Mašīnai ir paaugstināta caurgājamība. Strenču apkārtnes mežiem bagātajā apvidū tam ir būtiska nozīme. Šļūtenes un pārējais inventārs kalpos arī ēku glābšanai no liesmām.

Jaunā automašīna uz ceļiem var arī sasniegt lielāku braukšanas ātrumu, nekā vecie "zili", kuri uz priekšu kustēja ar, maksimums, 80 kilometriem stundā.

"Paldies mūsu Valkas brigādes komandierim Andrim Vējiņam! Viņš rosināja padomāt dienesta augstākstāvošās personas par to, ka Strenču postenim vajag jaunu automašīnu," pateicas A. Jefimovs.

Lai jauno, izmērā augsto "Scania" novietotu zem jumta, nācās pārbūvēt posteņa garāžas griestus nedaudz augstākus. Jauna autocisterna "Reno" būs arī VUGD Valkas daļai.

Bērniem no redzētā acis ir platas

Strenču ugunsdzēsēju posteņa apkalpes zonā ir Strenču un Sedas pilsēta, Trikātas, Plāņu, Jērcēnu un Ēveles pagasts un daļa no Kārķu pagasta. Strenču postenis vajadzības gadījumā dodas palīgā dzēst ugunsgrēkus arī Valmieras rajonā.

"Viens no pēdējiem gadījumiem bija novembrī, kad Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā notika avārija. Mūsu mašīna ieradās viena no pirmajām," stāsta A. Jefimovs. Strenču postenī maiņās strādā 14 ugunsdzēsēji.

Apsveikt viņus ar jauno ieguvumu piektdien ieradās Strenču pilsētas domes vadība un speciālisti, un pilsētas bērnudārza "Minkāns" audzēkņi.

Ugunsdzēsēji parādīja ciemiņiem, uz ko jaunā tehnika ir spējīga. Bērni skatījās platām acīm un, ieraugot, cik augstu šaujas ūdens strūkla, no sajūsmas pat spiedza.

"Man gan nav tādas mājās!" izsaucās viens bērnudārznieks, ieraugot izbraucam ugunsdzēsēju jauno auto no garāžas. Liliānai Diānai Ozolai patīk ugunsdzēsēju auto sarkanā krāsa. "Mans tētis strādā pažarniekos," piebilst meitene.

Par ugunsdzēsēju jauno mašīnu priecājas arī Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane. "Tas ir pareizs lēmums, - piešķirt Strenču postenim jaunu automašīnu. Tas ir ieguvums pilsētai un topošajam Strenču novadam," saka pašvaldības vadītāja.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/regionos/article.php?id=583074

http://www.ziemellatvija.lv/portals/strenci/raksts.html?xml_id=7000

 

             Ugunsgrēks dienestā apdzēsts

26.02.2009.
Autors: Ilze Galkina.


Atverot budžeta rezervi, VUGD varēs "mierīgi elpot" līdz gada beigām

Smiltenes un Strenču ugunsdzēsēju posteņos otrdien ar satraukumu gaidīja valdības lēmumu. Saglabājot liegumu iekšlietu dienestiem izmantot 10% budžeta rezervi, nozīmētu, ka šie abi depo ir slēdzami. Vakarā ugunsdzēsēji atviegloti uzelpoja, jo valdība atļāva rezervi izmantot.

Aicina ieviest apdrošināšanu

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume informē, ka kopumā rezerves fondā ir aptuveni 15 miljoni latu, un, atverot budžeta rezervi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) varēs izmantot 2,8 miljonus latu. Ja pie šīs naudas nebūtu izdevies tikt, kopumā nāktos slēgt ap pussimt depo, atlaižot 690 darbiniekus.

"Ja valdība turēs solījumu, mēs varēsim "mierīgi elpot" līdz šā gada beigām. Tas nozīmē, ka netiks ne atlaisti cilvēki, ne slēgti depo. Vai no šīs naudas pietiks tikai atalgojumam vai arī uzturēšanas un līzinga maksājumiem, diemžēl mēs vēl nezinām, bet tad jau atkal domāsim par citiem variantiem," man skaidro VUGD priekšnieks Ainars Pencis. Viņš gan neizslēdza iespēju daļēji samazināt štatus, jo pašreizējā situācija valstī ļoti optimistiski skatīties rītdienā neļaujot. Tāpat viņš atzina, ka politiskās partijas joprojām nevēlas uzņemties atbildību un Latvijā ieviest ugunsdrošības apdrošināšanas praksi: "Tāds priekšlikums vairākkārt virzīts, jo pasaulē tā dara – no apdrošināšanas atskaitījumiem ugunsdzēsības un glābšanas dienests gūst ievērojamu labumu. Latvijā jau pirmajos ulmaņlaikos tā ir bijis. Protams, tad gan rīkojās drastiskāk – brauca palīgā tikai tam, kurš bija īpašumu apdrošinājis."

 

 

Tikai uz krāsmatām

Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis ar sarkasmu uzsvēra, ka Smiltenes ugunsdzēsēju depo slēgšana nozīmētu liesmu postam pakļaut deviņu pašvaldību vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju: "Tūlīt sāksies kūlas ugunsgrēki. Depo slēgšanas variantā tas nozīmē, ka degšana netiks ne ierobežota, ne nodzēsta, un sekas nav grūti paredzēt. Man faktiski pat trūkst vārdu, kā vispār var atļauties viest tādu satraukumu." Paanalizēsim iespējamo situāciju: ja, piemēram, ugunsnelaime ir izcēlusies lielā kokzāģētavā desmit kilometru attālumā no Smiltenes, pilsētas ugunsdzēsēji tur nokļūst, vēlākais, desmit minūtēs. Ja postenis tiek likvidēts un glābēji jāgaida no aptuveni 40 kilometru attālās Valmieras vai Cēsīm jeb apmēram 60 kilometrus attālās Valkas, tad viņi var pat īpaši nesteigties. Tik un tā galarezultātā vienīgais darbs būs krāsmatu apjoma apzināšana.

"Ja tādas šausmu prognozes atkārtosies biežāk, tad jau drīz būs jāpierod, ka mūsu valdība neko citu nespēj, kā vien tautu biedēt," teic Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Viņa nesaprot, kādēļ vajadzēja divas neziņas dienas, lai pierādītos, ka ar tik neloģisku domāšanu valdībā neviens nav, lai neiedalītu līdzekļus ārkārtēju situāciju novēršanas dienestam.

Finansējuma jautājums vēl aktuāls

Patlaban VUGD strādā nedaudz vairāk kā 3000 darbinieku. Neierēķinot atalgojumu, komunālo maksājumu tarifu pieauguma segšanai un degvielas iegādei, ugunsdzēsēju nolietoto specapģērbu iepirkšanai, struktūrvienību ēku remontam un mašīnu līzinga norēķiniem, kopumā nepieciešami 1,52 miljoni latu. Neraugoties uz valdības pieņemto lēmumu, Iekšlietu ministrija tomēr vēl lūgs jaunnedēļ Valsts prezidentam jautājumu par drošības iestāžu finansējumu iekļaut arī Nacionālās drošības padomes darba kārtībā. Atceļot 10% budžeta rezerves fondu, finansējums dienestiem tik un tā nav pietiekams.

 

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=48459

 

 

Tulkotājs
Ieejas forma
Kalendārs
«  Decembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Statistika

Kopā Online: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0